TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas izšautās ballistiskās raķetes ir ievērojami dārgākas nekā citas tās izmantotās ieroču sistēmas

Tiesnesim jāpārzina hibrīdkara instrumenti, lai noteiktu taisnīgu sodu, mācībās "Hibrīdkara instrumenti un ar to saistītie noziegumi" atzinusi Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Salaka.

Aizvadītās nedēļas izskaņā tiesneši, tiesnešu palīgi un prokurori papildināja zināšanas mācībās "Hibrīdkara instrumenti un ar to saistītie noziegumi", kurās izvērtēja esošo Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu praksi attiecībā uz hibrīdkara apdraudējuma formām un spēkā esošo normatīvo regulējumu.

Lektori informēja par hibrīdkaru kā konvenciālā kara formu, kam ir raksturīga neregulāra kara darbības taktika un kas ietver sevī arī kiberuzbrukumus un dezinformācijas kampaņas. Diskutējamie temati bija par soda noteikšanas problemātiku, kura turpina būt aktuāla tēma, it īpaši, ņemot vērā hibrīdkara apstākļus.

Salaka klātesošiem norādīja, ka līdz ar kara sākumu Ukrainā esam saskarušies ar jaunu realitāti, kad tiek apdraudēti demokrātiskas valsts pamati un apšaubīta Latvijas valsts ideja. Lai noteiktu taisnīgu sodu, tiesnesim jāpārzina gan hibrīdkara instrumenti, gan to izmantošanas mērķis un radīto seku ietekme uz valsts drošību. Ikvienam tiesnesim ir jābūt patriotam un ar savu darbu jāpierāda gatavība aizstāvēt demokrātiskas valsts vērtības, pienācīgi reaģējot pret apdraudējumu, pārliecināta Salaka, papildinot, ka mācībās gūtās atziņas ir vērtīgs resurss tiesneša darbam.

Lielākā Apvienotās Karalistes banka HSBC pārtraukusi apstrādāt visus maksājumus no Krievijas un Baltkrievijas un aicina klientiem izmantot citas maksāšanas iespējas. 

"Jebkuri HSBC apstrādātie maksājumi, kas saistīti ar Krieviju vai Baltkrieviju, var tikt aizturēti tālākai pārbaudei un pēc mūsu ieskatiem noraidīti un līdzekļi atgriezti," teikts bankas paziņojumā.

Banka iesaka saviem klientiem, kas plāno veikt vai saņemt attiecīgos maksājumus, izmantot "alternatīvas iespējas".

Bankas lēmums seko pēc tās aiziešanas no Krievijas tirgus. HSBC 2024.gada maijā pārdeva savu Krievijas nodaļu bankai "Expobank". Turklāt britu banka baidās no starptautiskajām sankcijām, kas joprojām tiek noteiktas pret Krieviju, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute piektdien Floridā tikās ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai apspriestu globālās drošības jautājumus, ar kuriem saskarās alianse.

"Mēs arvien vairāk redzam, ka Ziemeļkoreja, Irāna, Ķīna un, protams, Krievija sadarbojas, kopīgi darbojas pret Ukrainu," nesen Eiropas līderu sanāksmē Budapeštā teica Rute. "Tajā pašā laikā Krievijai par to ir jāmaksā, un viena no lietām, ko tā dara, ir tehnoloģiju piegāde Ziemeļkorejai," viņš brīdināja, norādot, ka tas apdraud ASV un kontinentālo Eiropu.

"Es ar nepacietību gaidu, kad tiksimies ar Donaldu Trampu, lai apspriestu, kā mēs varam kopīgi stāties pretī šiem draudiem," divas dienas pirms tikšanos ar Trampu pavēstīja Rute. 

Savā pirmajā prezidentūras termiņā Tramps intensīvi spieda Eiropu palielināt tās aizsardzības izdevumus līdz vismaz 2% no IKP. Trampa atkārtota nākšana pie varas ASV prezidenta amatā ir izraisījusi neziņu Eiropā par to, vai Vašingtona turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainai. NATO sabiedrotie uzskata, ka Kijivas aizsardzība cīņā pret Maskavu patlaban ir galvenais Eiropas un Amerikas drošības jautājums.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola izteikusi atbalstu tāla darbības rādiusa raķešu izmantošanu Ukrainas aizsardzībai pret Krievijas uzbrukumiem un aicinājusi Vācijas valdību piegādāt Ukrainai savas tāla darbības rādiusa raķetes "Taurus".

Kā norādīja Metsola, valstīm, kas piegādā Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes, būtu jāļauj tās izmantot pret mērķiem Krievijā, un Vācijai būtu jāpiegādā savas raķetes "Taurus" Ukrainai. "Jā, tāda ir arī ES Parlamenta nostāja. Pastāv plašs atbalsts šai prasībai. Mēs redzēsim, vai būs atbilstošas politikas izmaiņas pēc Bundestāga vēlēšanām," intervijā Vācijas izdevumiem sacīja Metsola.

Vācija ir otrs lielākais Ukrainas militārais atbalstītājs aiz ASV, taču atšķirībā no citiem Rietumu sabiedrotajiem tā nav nosūtījusi Kijivai jaudīgākas raķetes, ko varētu izmantot uzbrukumiem mērķiem Krievijas iekšienē. Sociāldemokrātisko partiju pārstāvošais kanclers Olafs Šolcs ir arī nelokāmi atteicies atļaut triecienus Krievijas iekšienē, izmantojot Vācijas ieročus.

Viņa koalīcijas partneri zaļie tomēr atbalsta šādu raķešu nosūtīšanu Kijivai, kā arī to atbalsta nu jau bijušie koalīcijas partneri brīvie demokrāti. Ņemot to vērā, Metsola piebilda, ka, iespējams, šādas politikas izmaiņas varētu notikt pat agrāk, norādot, ka koalīcijā ir atšķirīgas nostājas attiecībā uz "Taurus" piegādi.

ASV Nacionālā izlūkošanas aģentūra daļēji atslepenojusi savu ziņojumu par Krievijas autoratīvā līdera Vladimira Putina politisko oponentu slepkavībām ārvalstīs. Tajā iekļautas vairākas slepkavības, ko ar Putina atļauju Krievijas drošības dienesti veikuši ārvalstīs.

Sarakstā pirmajā vietā ir bijušā pašpasludinātās Čečenijas Ičkērijas Republikas vadītāja Zelimhana Jandarbijeva slepkavība 2004.gadā Katarā. Slepkavām - Krievijas izlūkdienesta virsniekiem Anatolijam Belaskovam un Vasilijam Bogačovam - Katarā tika piespriests mūža ieslodzījums, bet vēlāk viņi tika nodoti Krievijai, kur viņiem bija jāsēž aiz restēm līdz mūža beigām. Tomēr 2005.gadā federālais ieslodzījuma vietu dienests paziņoja, ka nezina, kur šie vīrieši atrodas.

Nākamā ir 2006.gadā Londonā pastrādātā bijušā FSB virsnieka Aleksandra Ļitviņenko slepkavība, kurš tika saindēts ar radioaktīvo poloniju. Apvienotās Karalistes izmeklēšanā par slepkavības tiešo izpildītāju tika nosaukts Krievijas Galvenās apsardzes pārvaldes virsnieks Andrejs Lugovojs, kurš vēlāk kļuva par Valsts domes deputātu, bet pati slepkavība - par FSB īpašo operāciju.

Sarakstā minēta arī 2012.gadā Apvienotajā Karalistē notikušā Krievijas uzņēmēja Aleksandra Perepeļičnija slepkavība. Viņš bija galvenais informators lietā par naudas atmazgāšanu Eiropā, ko veica Krievijas amatpersonas, un tika nogalināts neilgi pirms tam, kad viņam bija jāsniedz liecība tiesā. ASV izlūkdienestu ziņojumā teikts, ka viņš tika saindēts, lai gan britu policija neatrada pietiekamus pierādījumus.

Tiek pieminēta arī Luhanskas kaujinieka un vienības "Batman" vienības komandiera Aleksandra Bednova nāve 2015.gadā. Bruņoto autobusu, kurā Bednovs brauca, sašāva bruņoti vīrieši. Bednovs un viņa padotie iepriekš bija atteikušies izpildīt tā dēvētās Luganskas tautas republikas vadoņu prasības. ASV izlūkdienesti izteica pieņēmumu, ka Bednovs un vairāki citi prominenti "tautas republikas" līderi tika nogalināti pēc Kremļa pavēles, lai nostiprinātu savu kontroli okupētajā Ukrainas daļā.

ASV izlūkdienests konstatējis, ka Kremlis izmanto specdienestus ārvalstīs, lai nogalinātu tos, kurus tas uzskata par draudiem savam režīmam. Izlūkdienests norādīja, ka bez minētajām slepkavībām ir arī citas, bet par tām ir mazāk datu. ASV izlūkdienesti prognozē, ka Putinam nevēlamo cilvēku slepkavības, visticamāk, turpināsies.

Krievijas autoratīvais līderis Vladimirs Putins televīzijā uzsvēris, ka "ballistiskie ieroči, ko Krievija 21. novembrī izšāva uz Ukrainu, ir unikāli un pašlaik nav pretpasākumu vai līdzekļu, kā tos pārtvert". "Agri vai vēlu tos iegūs arī citas vadošās valstis. Mēs apzināmies, ka tie ir izstrādes stadijā. Mums tagad ir šī sistēma. Un tas ir svarīgi," norādīja Putins.

Sīkāk skaidrojot raķetes iespējamās spējas, Putins apgalvoja, ka tā ir tik spēcīga, ka vairāku parasto kaujas galviņu izmantošana vienā uzbrukumā varētu būt tikpat postoša kā trieciens ar kodolieročiem. Savukārt Krievijas stratēģisko raķešu spēku vadītājs ģenerālis Sergejs Karakajevs izteica draudus, ka "šāda raķete varētu sasniegt visu Eiropu".

Vairāk lasi šeit!

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 729 720 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1420 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9419 tankus, 19 192 bruņutransportierus, 20 760 lielgabalus un mīnmetējus, 1254 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1004 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 365 bezpilota lidaparātus, 2764 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 29 850 automobiļus un autocisternas, kā arī 3678 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs norāda, ka ir pamatotas aizdomas, ka Krievija, saražoja tikai divas no tāla darbības rādiusa ballistiskajām raķetēm "Kedr", kas 21. novembrī trāpīja Dņipro pilsētai. "Abas ir prototips, un tas liecina, ka krievi "ir zaudējuši prātu", izmetot savus pēdējos resursus uz Ukrainu," norādīja Budanovs.

Viņš piebilda, ka nosaukums "Oreshnik" ir zinātnisks raķešu apzīmējums, savukārt raķetes faktiskais nosaukums ir "Kedr", nozīmē, ka raķete ir kodolieroču nesējs.