TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Azerbaidžāna iesniegs starptautiskas prasības pret Krieviju par notriekto lidmašīnu, paziņo Alijevs.
⚡️Azerbaijan to file international lawsuits against Russia over downed plane, Aliyev says.https://t.co/5L3cXbR1m9
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 20, 2025
Krievijas Tālo Austrumu piekrasti svētdien satricinājušas trīs zemestrīces, kas izraisīja cunami trauksmi, ziņoja ASV Ģeoloģiskais dienests (USGS).
Pirmās zemestrīces stiprums sasniedza piecas magnitūdas, bet otrās 6,7 magnitūtas. Pēc tām cunami trauksme netika izsludināta. Taču drīz pēc tam piekrasti satricināja 7,4 magnitūdu zemestrīce, pēc kuras USGS izsludināja brīdinājumu par iespējamo cunami.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijiva ir piedāvājusi nākamnedēļ atsākt miera sarunas ar Maskavu, aicinot uz tiešu tikšanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Plašāk lasīt šeit.
Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 57 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 18 dronus.
Ukrainas ārlietu ministrs apsūdzējis Krieviju Ukrainas pilsoņu deportēšanā uz Gruziju un viņu atstāšanā bez atbilstošiem identifikācijas dokumentiem.
Andrijs Sibiha norādīja, ka Maskava pastiprinājusi praksi — Ukrainas pilsoņu, tostarp bijušo ieslodzīto, izraidīšanu pāri dienvidu robežai ar Gruziju, nevis viņu nogādāšanu atpakaļ uz Ukrainu.
“Desmitiem cilvēku, daudziem no kuriem nav derīgu dokumentu, ir iestrēguši tranzīta zonā,” viņš rakstīja platformā “X”.
Karā pret Ukrainu un par Putinu krituši vismaz 523 ārzemnieki no 28 valstīm, noskaidrots jaunā BBC un “Mediazona” pētījumā.
Plašāk lasīt šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 041 990 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.
Zelenogradā naktī notriekts drons ietriecās dzīvojamā daudzdzīvokļu ēkā. Notikuma vietā aizdegās vairākas automašīnas.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka kopumā tika notriekti 19 droni.
🔥 Overnight strike on Moscow region: drone crashes into apartment building, airports paralyzed
— NEXTA (@nexta_tv) July 20, 2025
In Zelenograd, a downed drone crashed into a residential high-rise last night. Several cars caught fire at the scene.
Russia’s Defense Ministry claims that a total of 19 drones were… pic.twitter.com/aQgTW31n7t
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 19. jūlijā paziņoja, ka Ukraina ir ierosinājusi nākamnedēļ sākt jaunu miera sarunu kārtu ar Krieviju.
Savā nakts uzrunā Zelenskis norādīja, ka nesen ieceltais Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs piedāvājis Krievijas pusei tikties, uzsverot, ka Ukraina ir gatava sarunām vadības līmenī.
“Dialogs ar Krievijas pusi par ieslodzīto apmaiņu turpinās – mēs īstenojam vienošanās, kas tika panāktas iepriekšējā sanāksmē Stambulā,” sacīja Zelenskis. “Mūsu komanda šobrīd strādā pie nākamās apmaiņas.”
⚡️Ukraine proposes peace talks with Russia next week, Zelensky says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 19, 2025
President Zelensky said on July 19 that Ukraine proposed new peace talks w/ Russia for next week & is ready for high-level discussions.https://t.co/EogtU7K56a
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".