TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas diktators Vladimirs Putins ir gatavs virzīties uz mierīgu vienošanos par Ukrainu, taču Maskavas galvenais mērķis ir panākt savu izvirzīto mērķu sasniegšanu, svētdien valsts televīzijā publicētā intervijas fragmentā sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Plašāk lasīt šeit.
Krievijas Tālo Austrumu piekrastē atcelta cunami trauksme, kas tika izsludināta pēc vairākām zemestrīcēm, no kurām spēcīgākā sasniedza 7,4 magnitūdas.
Klusā okeāna Cunami brīdinājuma centrs paziņoja, ka Krievijas Kamčatkas pussalai vairs nedraud cunami.
Lielākās zemestrīces epicentrs atradās Klusajā okeānā 144 kilometrus uz austrumiem no Petropavlovskas-Kamčatskas.
45. artilērijas brigādes karavīri neitralizēja ienaidnieka sauszemes robotizēto sistēmu, kas bija piepildīta ar sprāgstvielām un tika gatavota uzbrukumam Ukrainas pozīcijām.
Operators of the 45th Artillery Brigade neutralized an enemy ground robotic system packed with explosives that was being prepared for an assault on Ukrainian positions. pic.twitter.com/pkIdYqao03
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 20, 2025
Ukrainas droni turpina izraisīt kavēšanos galvenajās Krievijas lidostās, tostarp Šeremetjevo, Vnukovo un Domodedovo.
Ukrainian drones continue to enforce delays on key Russian airports such as Sheremetyevo, Vnukovo, and Domodedovo. pic.twitter.com/o61oGPZ4Po
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 20, 2025
Krievija aizliedz interneta meklēšanu pēc “ekstrēmistiska satura”, paplašinot terora iespējas okupētajā Ukrainā.
Russia bans Internet searches for ‘extremist material’, broadening scope for terror in occupied Ukraine https://t.co/UndM3ZFU1M
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 20, 2025
20. jūlija naktī Krievijas droni nogalināja 78 gadus vecu sievieti un izraisīja trīs māju ugunsgrēkus kādā ciematā Ukrainas ziemeļaustrumos netālu no frontes līnijas.
Russian terror campaign against Ukrainian civilians continues.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 20, 2025
On the night of 20 July, Russian drones killed a 78-year-old woman and ignited three homes in a northeastern Sumy village near the front line.
Emergency responders faced dangerous delays because Russian forces… pic.twitter.com/LIeeAgSHJq
Krievija plāno vienlaikus palaist 2000 dronus pret Ukrainu, norāda vācu ģenerālis.
⚡️Russia aims to launch 2,000 drones towards Ukraine at once, German general says.https://t.co/bn9qZwACAB
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 20, 2025
Krievija ierobežos ārvalstu ziņojumapmaiņas lietotnes pēc Putina rīkojuma.
⚡️Russia moves to restrict foreign messaging apps on Putin’s order.https://t.co/ZeBwYKVF56
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 20, 2025
Krievija ir izteikusi oficiālu protestu Japānas vēstniecībai Maskavā par Japānas bruņoto spēku dalību ASV vadītajās militārajās mācībās.
Mācības, kas nosauktas “Resolute Force Pacific”, ietvēra ASV gaisa spēku strauju un masveidīgu personāla, tehnikas un lidaparātu pārvietošanu uz vairākām vietām Indo-Klusā okeāna reģionā.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņojumā norādīja: “Krievija uzskata šādu bezatbildīgu rīcību, kam ir visas bruņota konflikta gatavošanās pazīmes, par nepieņemamu.”
Tā uzsver, ka šāda rīcība rada potenciālu draudu Krievijas Federācijas drošībai un neizbēgami izsauks atbilstošus pretpasākumus.
Protests seko dažas dienas pēc tam, kad Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs brīdināja ASV, Dienvidkoreju un Japānu neveidot drošības aliansi, kas vērsta pret Ziemeļkoreju.
Azerbaidžāna iesniegs starptautiskas prasības pret Krieviju par notriekto lidmašīnu, paziņo Alijevs.
⚡️Azerbaijan to file international lawsuits against Russia over downed plane, Aliyev says.https://t.co/5L3cXbR1m9
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 20, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
