Igauņu aizsardzības ministrs netic karam starp Krieviju un Rietumiem

"Pašlaik neredzu situāciju tādā gaismā. Krievijas ekonomikas situācija ir smaga, jau sācies recesijas periods. Dati par janvāri liecina par ekonomikas kritumu, un prognozes šim gadam nav optimistiskas," Miksers teicis intervijā Azerbaidžānas žurnālistiem.

Igaunijas aizsardzības ministrs norādījis, ka "pastāv iespējamība, ka rublis atkāpsies savās pozīcijās līdz gada beigām, tādēļ es nedomāju, ka Krievijas spēkos ir iesaistīties plašākā konfliktā ar Rietumiem".

Vienlaikus Miksers secināja, ka pēdējā laikā Igaunijas robežas tuvumā Krievijas bruņoto spēku uzvedība ir kļuvusi agresīvāka.

"Pēdējā gada laikā esam konstatējuši nelielu skaitu mūsu gaisa telpas pārkāpšanas gadījumu. Tomēr mēs bieži fiksējam lidojumus mūsu gaisa telpas robežas tuvumā. Bez šaubām mēs novērojam agresīvāku un provocējošāku uzvedību. Mēs redzam stratēģisko bumbvedēju tālo lidojumu aktivizēšanos. Un tamlīdzīgi lidojumi tiek veikti ne tikai pie Baltijas valstu robežas, bet arī pie Lielbritānijas. Tāpat mēs novērojam lielāku aktivitāti Baltijas jūrā. Tādējādi kopējā Krievijas Federācijas uzvedība ir kļuvusi krietni agresīvāka," klāstīja Miksers.

Tomēr, neskatoties uz to, Igaunijas aizsardzības ministra vērtējumā ir maz iespējama ir Krievijas vēršanās pret Baltijas valstīm, jo īpaši Igauniju, pēc Ukrainas scenārija.

"Ir būtiska atšķirība [starp Ukrainu un Igauniju]. Pirmkārt, Igaunija ir NATO dalībvalsts un saskaņā ar to uz mūsu valsti attiecas statūtu punkts par kolektīvo aizsardzību. [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins apzinās, ka agresīvu darbību pret Krieviju gadījumā viņam pretī stāsies visa Ziemeļatlantijas alianse. Otrkārt, Ukraina atradās pavisam citādākā situācijā, ja runājam par ekonomiskajiem apstākļiem un bruņoto spēku stāvokli. Vēl pirms krīzes sākuma Krievijas karaspēks oficiāli atradās Krimā. Tāda situācija ļauj izmantot šo karaspēku konflikta sākuma posmā," paskaidroja Miksers un uzsvēra, ka "mēs uzmanīgi sekosim līdzi situācijas attīstībai, bet es neticu, ka Ukrainas scenārijs var atkārtoties Igaunijā".

"Mūsuprāt, Ukrainā notiek atklāta agresija - Krimas aneksija un pilnīga starptautisko tiesību pārkāpšana. Krievija atbalsta šo agresiju - atbalsta un finansē separātistus, apgādā viņus ar ieročiem. Turklāt Ukrainas austrumos atrodas Krievijas karaspēka karavīri. Domāju, ka nav svarīgi, kā saukt esošo situāciju - par karu vai kā citādāk. Ukrainas valdība izvēlas notiekošo saukt par karu. Bet acīmredzama ir Krievijas agresija pret suverēnu valsti kaimiņos," klāstīja Miksers.

Viņš norādīja, ka starp Eiropas Savienību un bloka dalībvalstu valdībām valda vienprātība, ka Ukrainai ir jāpalīdz, lai paglābtu to no sabrukuma.

"Domāju, ka sankcijas negatīvi ietekmē Putina režīmu. Tāpat negatīva ietekme ir arī zemajām naftas cenām, bet viņš joprojām tic, ka spēs uzturēt šo krīzi un panākt Ukrainas sabrukumu pirms līdz tādam stāvoklim nonāks pati Krievija. Tādēļ mums ir jādara viss iespējamai, lai nepieļautu Ukrainas nonākšanu līdz sabrukumam," uzsvēra Igaunijas ministrs.

BNS, Foto: AFP/LETA