Kas ir Indijas "tualešu vīrs", kurš drošu urinēšanu padarīja par realitāti
Sociālais reformators un otrdien 80 gadu vecumā mirušais Bindiškars Pathaks bija vīrietis, kurš Indijā pārveidoja tualešu koncepciju.
1970. gadu sākumā viņš izveidoja lētu sausās tualetes dizainu, kas kopš tā laika tiek izmantots tualešu būvniecībā simtiem tūkstošu māju visā Indijā, palīdzot miljoniem sieviešu piekļūt drošām sanitārajām telpām.
Gadu gaitā viņa fonds "Sulabh Foundation" palīdzēja arī daudzām Indijas pilsētām ierīkot maksas tualetes, kas būtu tīras un drošas.
Savas dzīves laikā Pathaks ieguva daudzas prestižas Indijas un pasaules mēroga balvas. Pieaugot viņa popularitātei, prese viņu nodēvēja par "Indijas tualešu vīru".
Pathaks, kurš bieži vien izteicās, ka viņa "prioritāte dzīvē ir risināt cilvēku sanitāro problēmu" un ka "man šis darbs patīk vairāk nekā mani dēli un meitas", dziļi ietekmējies no Indijas neatkarības kustības līdera Mahātma Gandija mācības.
Dzimis augstākās kastas brahmaņu ģimenē, Pathaks stāstīja, ka jau bērnībā izteikti apzinājies savu privilēģiju un jutās apmulsis par kastu sistēmas realitāti, kas visādā ziņā diktēja dzīvi viņa ciematā.
Saddened to hear about the passing of renowned social reformer Sri Bindeshwar Pathak, founder of Sulabh International. He will be remembered for his exemplary and impactful work, especially in the field of sanitation. His legacy will continue to inspire positive change.… pic.twitter.com/TWvvve1JoO
— N Chandrababu Naidu (@ncbn) August 16, 2023
2017. gadā intervijā BBC viņš atcerējās gadījumu no savas bērnības par sievieti, kura nogādāja preces viņa mājās. Pēc katras vizītes vecmāmiņa aplaistīja apkārtni ar ūdeni, lai "attīrītu" māju. "Es mēdzu brīnīties, kāpēc. Agrāk cilvēki man stāstīja, ka viņai nedrīkst pieskarties un zeme, pa kuru viņa staigā, kļūst piesārņota," viņš sacīja.
Ziņkārīgais bērns slepus sievietei pieskāries, lai redzētu, vai tas novedīs pie kādām "pārmaiņām". Vecāmāte viņu pieķēra un mājās sācies īsts trakums.
"Tika pieaicināts mācītājs un ģimenei pateica, ka Pathaks ir piesārņots un jāpadzen no mājām. Tajā brīdī iejaucās mana mamma - "viņš ir tikai puika", viņa teica, "ir jābūt citam risinājumam"."
Izrādījās, ka ir vēl viens tā sauktais tiesiskās aizsardzības līdzeklis, bet tas ir "tikpat briesmīgi".
Pathaks sacīja, ka pēc tam bijis spiests norīt govju mēslus un urīnu (govis hinduisti uzskata par svētām). "Tas man bija traumējoši," viņš atcerējās.
Šis notikums bija pagrieziena punkts, tas bija brīdis, kad viņš aptvēra, cik liela ir stigma ap neaizskaramību tajos laikos.
"Es biju apmāts ar domu, kāpēc mēs dzīvojam tik negodīgā sabiedrībā ar dažādiem noteikumiem dažādiem cilvēkiem," viņš sacīja intervijā. "Var pieskarties sunim, bet pieskarties citam cilvēkam, kurš ir tieši tāds pats kā tu, izraisa ģimenes krīzi."
Apzinoties šo sociālo nevienlīdzību, viņš studēja socioloģiju un kaut ko darīja šajā jautājumā.
1969. gadā Pathaks veica izrāvienu savos pētījumos un projektēja sauso tualeti, kas atbrīvoja tūkstošiem cilvēku no darba, kas paredz izkārnījumu savākšanu.
Bihāras valdība uzdeva viņam uzbūvēt 200 šādas tualetes, pēc kā viņa ideja kļuva populāra un daudzi nozīmīgi cilvēki sāka nākt pie viņa ciemos un lūgt viņa padomu.
Visa šī uzmanība uzlaboja arī ģimenes viedokli par viņa darbu.
"Mana sieva vienmēr bija mani atbalstījusi, bet tikai tagad vīratēvs sāka domāt, ka es laikam kaut ko daru pareizi," viņš sacīja.
Fonds "Sulabh Foundation" kopš tā laika ir uzbūvējis 1,5 miljonus tualešu, kuras Indijā izmanto vairāk nekā 20 miljoni cilvēku. Dizains tiek izmantots arī daudzviet citur pasaulē.
Viņa darbs izmainīja dzīvi miljoniem indiešu, īpaši sievietēm, kurām agrāk nebija pieejamas tualetes pārpildītās sabiedriskās vietās.
