NATO ģenerālsekretāra biroja vadītājs nosauc "vienu no iespējamiem risinājumiem", kā Ukrainai izbeigt karu
NATO ģenerālsekretāra biroja vadītājs Stians Jensens paziņojis, ka viens no iespējamiem variantiem, kā izbeigt karu, ko Krievija sākusi pret Ukrainu, varētu būt tas, ka Ukraina atteiktos no teritorijām un pretī saņemtu dalību NATO. Viņa teikto min norvēģu tabloīds VG.
"Es pieņemu, ka viens no risinājumiem varētu būt, ka Ukraina atteiktos no teritorijām un pretī saņemtu dalību NATO," viņš sacīja, uzstājoties Norvēģijas pilsētā Arendālā, vēsta "Meduza".
Viņš uzsvēra, ka Ukrainai pašai jāizlemj, kad un ar kādiem nosacījumiem tā vēlas risināt sarunas ar Krieviju (tā ir NATO kopējā nostāja).
"Jautājumā par Ukrainas turpmāko dalību NATO iezīmējas ievērojama virzība. Visi ir ieinteresēti, lai karš neatkārtotos," paziņoja Jensens.
"Krievijai ir milzīgas militāras grūtības, un šķiet nereāli, ka tās varētu pārņemt jaunas teritorijas. Šobrīd runa drīzāk ir par to, ko tieši Ukraina spēs atgūt sev," viņu citē VG.
Uz laikraksta žurnālista jautājumu, vai NATO uzskata, ka Ukrainai jāpiekāpjas teritorijām, lai panāktu mieru ar Krieviju un kļūtu par alianses locekli, Jensens atbildēja, ka apspriešana par iespējamo statusu pēc kara jau norit, un ka jautājumus par Krievijas teritoriju piekāpšanos ceļ citas valstis.
"Es nesaku, ka tā tam jābūt. Taču tas varētu būt iespējamais risinājums," norādīja Jensens.
Ukrainas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Olehs Nikolenko komentējis NATO ģenerālsekretāra biroja vadītāja Stiana Jensena paziņojumu, ka viens no iespējamiem kara beigu variantiem varētu būt tas, ka Ukraina piekāpsies daļai savu teritoriju apmaiņā pret dalību NATO.
"Runas par Ukrainas iestāšanos NATO apmaiņā pret atteikšanos no daļas Ukrainas teritoriju ir absolūti nepieņemamas. Alianse, tāpat kā Ukraina, teritorijas netirgo," feisbukā rakstīja Nikolenko.
Nikolenko piebilda, ka NATO amatpersonu "apzināta vai neapzināta" līdzdalība līdzīga naratīva veidošanā "kalpo Krievijas interesēm".
Jūlijā Viļņā notikušajā NATO samitā alianses dalībnieki piekrita vienkāršot Ukrainas iestāšanās procesu militāri politiskajā blokā, bet "Lielā septiņnieka" valstis pieņēma paziņojumu par drošības garantijām Ukrainai. Ukraina sākusi drošības garantiju sarunas ar ASV un Lielbritāniju.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot G7 lēmumu, paziņojis, ka Ukrainai ir tiesības uz savas drošības nodrošināšanu, taču tas nedrīkst vājināt Krievijas drošību. Pirms Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Putins - faktiski ultimatīvā formā - pieprasīja Rietumiem drošības garantijas, tostarp garantijas, ka Ukraina neiestāsies NATO.
