ES brīdina par Krievijas militāro nostiprināšanos Krimā

ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerini paziņoja, ka 28 valstu blokam dziļas bažas rada cilvēktiesību situācijas pasliktināšanās Krimā, kā arī viņa pieprasīja brīvu pieeju trešās puses novērotājiem situācijas izmeklēšanai.

"ES atkārtoti apstiprina savas dziļās bažas par nepārtrauktu militāro nostiprināšanos un cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krimas pussalā, tostarp vārda brīvības liegšanu un minoritāšu pārstāvju vajāšanu," norādīja Mogerini ES ārlietu ministru apstiprinātā paziņojumā.

ES, kas ir vērsusi ekonomiskās sankcijas pret Krieviju par tās iesaisti Ukrainas konfliktā, "neatzīst un turpina nosodīt šo starptautisko tiesību pārkāpumu", lasāms paziņojumā.

"Nelegālā Krimas un Sevastopoles aneksija.. ir arī tiešs izaicinājums starptautiskajai drošībai, kam ir smaga ietekme uz starptautisko tiesisko kārtību, kas aizsargā visu valstu vienotību un suverenitāti," tajā piebilsts.

Krievijā pirmdien plānotas svinības, lai atzīmētu pirmo gadadienu kopš starptautiski neatzītā referenduma Krimā, pēc kura pussala tika pievienota Krievijai.

Lai gan ārvalstīs Krimas aneksija izpelnījās plašu nosodījumu, pašā Krievijā tā būtiski vairoja prezidenta Vladimira Putina popularitāti.

Putins Krimas aneksiju raksturoja kā misiju, lai izglābtu pussalas iedzīvotāju vidū vairākumā esošos krievvalodīgos no Ukrainas nacionālistiem, kas pērn gāza Maskavas atbalstītu Ukrainas centrālo valdību.

Putins Andreja Kondrašova veidotajā filmā, kurā ir stāstīts par Krimas aneksijas gaitu, arī norādīja, ka pēc varas maiņas Ukrainā Krievija bija gatava ieviest savos kodolspēkos kaujas gatavību.