Stoltenbergs: pērn iebrūkot Ukrainā, Putins par zemu novērtēja ukraiņu drosmi
Kad pērn Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebruka Ukrainā, viņš par zemu novērtēja ukraiņu tautas, Ukrainas spēku drosmi un Ukrainas politiskās vadības neatlaidību, Viļņā kopīgajā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Pēc viņa paustā, Krievija par zemu novērtēja arī NATO vienotību un spēku - alianse atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams. Stoltenbergs arī atzīmēja, ka NATO sabiedrotie aizvadītā gada laikā Ukrainu atbalstījuši ar desmitiem miljardu dolāru un samita laikā NATO dalībvalstis ir vienojušās par pakotni, kas tuvinās Ukrainu NATO.
"Tā būs vairāku gadu praktiskas palīdzības programma, NATO-Ukrainas padomes izveide un pausts atkārtots apliecinājums, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, atsakoties no Rīcības plāna dalībai NATO," uzsvēra Stoltenbergs, piebilstot, ka jaunā vairāku gadu palīdzības programma palīdzēs Ukrainai veikt pāreju no padomju ēras uz saderību ar NATO standartiem un ekipējumu, nodrošinot, ka Ukrainas spēki ir savietojami ar NATO spēkiem.
NATO ģenerālsekretārs apliecināja, ka Ukraina ir kļuvusi tuvāka NATO vairāk nekā jebkad iepriekš. NATO sabiedrotie apliecinājuši, ka Ukraina kļūst par NATO dalībvalsti un piekrita atteikties no prasības pēc Rīcības plāna dalībai NATO.
"Tas mainīs Ukrainas ceļu dalībai NATO no divu soļu uz viena soļa procesu. Un mēs uzaicināsim Ukrainu pievienoties aliansei brīdī, kad NATO dalībvalstis vienosies par to, ka Ukraina ir izpildījusi nosacījumus," sacīja Stoltenbergs.
Zelenskis atzīmēja, ka Ukrainai patlaban trūkst drošības, savukārt sadarbība ar NATO partneriem samitā mazinās drošības deficītu. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka Ukraina iegulda un turpinās ieguldīt kopējā drošībā. Viņš arī norādīja, ka atteikšanās no Rīcības plāna Ukrainas dalībai NATO ir svarīga.
"Es zinu, cik daudz sarunu bijis, lai panāktu šādu vienošanos. Mēs esam gājuši garu ceļu, lai Ukraina būtu savietojama ar NATO, mūsu karavīriem ir laba pieredze sadarbībā ar NATO. Viņi ir pierādījuši spēju lietot ieročus, pierādot, ka globālā demokrātija ir daudz spēcīgāka par teroristu uzbrukumiem," sacīja Zelenskis.
Viņš atzīmēja, ka pat kara laikā Ukraina turpina veikt reformas un turpina procesu integrācijai Eiropas Savienībā. Ukraina skaidri noteikusi, kas tai jāpaveic un tas arī tiek īstenots, tāpēc prezidents augstu vērtē lēmumu, ka Ukrainai ceļā uz NATO nebūs vajadzīgs Rīcības plāns dalībai NATO.
Viņš atzinīgi novērtēja Ukrainas partneru vēlmi palīdzēt Ukrainai un to atbalstīt, tomēr Ukraina cīnās par izdzīvošanu. Zelenskis atzīmēja, ka daži partneri baidās runāt par Ukrainas dalību NATO, jo neviens negrib vēl vienu pasaules karu.
"Tas ir loģiski un saprotami. Gribu, lai ikviens saprot, ka mēs esam civilizēti un adekvāti cilvēki. Ukraina cīnās. Mēs tiešām saprotam, ka, kamēr karš Ukrainā turpinās, Ukraina nevar būt NATO dalībvalsts. Tas ir pilnīgi skaidri, bet paziņojumi par Ukrainas kļūšanu par alianses dalībvalsti ir svarīgi signāli," sacīja Ukrainas prezidents.
Viņš arī minēja piemēru, ka arī Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršana nenozīmē kļūšanu par dalībvalsti. Bet šis signāls mobilizē Ukrainu un sūta spēcīgu signālu Krievijai, ka Ukraina nav nevienas alianses dalībvalsts, bet Ukraina grib kļūt par ES dalībvalsti un būt neatkarīga valsts. Tas pats attiecas uz uzaicinājumu pievienoties NATO - tas ir tāds pats signāls.
"Es ticu, ka mēs esam vajadzīgi NATO tikpat daudz, cik alianse ir vajadzīga mums. Esmu pārliecināts, ka pēc kara Ukraina būs NATO. Mēs darīsim visu iespējamo, lai tas notiktu," pauda Zelenskis.
Kad Zelenskim preses konferencē jautāja, kādu militāru atbalstu viņš sagaida no ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas, un vai sarunas būs par kasešu munīciju, kuras ASV ir solījusi Ukrainai, Ukrainas prezidents pateicās Baidenam, ASV Kongresam un ASV iedzīvotājiem par atbalstu un palīdzību Ukrainai.
Viņš norādīja, ka starp ASV un Ukrainu mēdz būt nelielas nesaskaņas, arī lēmums piegādāt Ukrainai kasešu munīciju ASV bija izaicinājums, jo ir cilvēki, kas šādu rīcību neatbalsta.
Zelenskis aicināja uz šo jautājumu paraudzīties no cita skatupunkta - Krievija pastāvīgi izmanto kasešu munīciju Ukrainā, nogalinot iedzīvotājus. Tāpat krievi regulāri izmanto tālas darbības rādiusa raķetes.
"ASV palīdzība tiktu izmantota tikai pret militāriem objektiem, tikai pret okupētajām teritorijām. Tās netiks izmantotas citos apstākļos. Runa ir par taisnīgumu. Agresors deviņus gadus ir okupējis un turpina okupēt daļu mūsu teritorijas, un nogalina mūsu cilvēkus. Kā mēs varam aizstāvēties?" retoriski vaicāja Ukrainas prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Ukraina aizstāvas un neizmanto ieročus pret citu valsti. Zelenskis akcentēja, ka Ukrainai joprojām ir vajadzīgas tālas darbības rādiusa raķetes.
