Pasaulē

VIDEO: kas notika ar ukraiņu karavīru, kurš neveiksmīgi ieleca mīnētā bedrē

Jauns.lv

Pagājušajā nedēļā internetā tika publicēts video, kurā redzams, kā ukraiņu karavīrs no bruņumašīnas ielec bedrē, kurā izrādījās mīna. Tā eksplodēja, nopietni ievainojot karavīru.

VIDEO: kas notika ar ukraiņu karavīru, kurš neveik...

Ukrainas mediji ir identificējuši ievianoto karavīru. Viņš ir Oļegs Horpinjaks, 47. mehanizētās brigādes «Maģijar» karavīrs, kurš atklāja tās dienas notikumus.

«Mēs devāmies ar “Bredley” (M2/M3 Bradley ir kājnieku kaujas mašīna, kas izstrādāta un ražota ASV – red.), lai evakuētu cietušos. Kravas nodalījumā bijām trīs. Man līdzi bija liela medicīniskā mugursoma. Parādīju diviem blakus sēdošajiem mediķiem, kur atrodas žņaugi un kaujas marle. Tad es sāku novērot monitoru, lai iegūtu aptuvenu priekšstatu par apgabalu. Es pamanīju, ka mani biedri bija manāmi nervozi. Bija skaidrs, ka es iešu pirmais,” liktenīgo dienu atminas Oļegs Horpinjaks, “tātad, mēs apstājāmies. Izņēmu no mugursomas nestuves un gaidīju, kad atvērsies rampa. Tas ilga kā mūžība… Pienāca patiesības brīdis. Rampa atvērās. Es izkāpu ārā un nostājos uz rampas. Es redzēju vienu no saviem ievainotajiem biedriem guļam pa kreisi no manis. Viņš bija diezgan tālu no manis. Domāju, ka man vajadzētu pieiet viņam tuvāk un pamanīju krāteri no sprādziena. Ielēcu krāterī un piezemējos, bet mana labā kāja neizturēja bruņu smagumu un nestabilo zemi…”

foto: Twitter @GloOouD
Oļegs Horpinjaks 47. mehanizētās brigādes «Maguar» karavīrs.
Oļegs Horpinjaks 47. mehanizētās brigādes «Maguar» karavīrs.

Video redzams, Oļegs Horpinjaks pēc īsas minstināšanās ielec bedrē, kuru izveidojis šāviņš.

“Pēc tam notika sprādziens, man acīs viss satumsa un es nokritu uz muguras. Mana kāja ļoti sāpēja. Es paskatījos uz savu labo kāju, un tā bija sadragāta. Es varētu redzēt miesu, kaulus un nokareno ādu…,” sajūtu pēc sprādziena atminas Oļegs Horpinjaks, "kur man vajadzētu lietot žņaugu šajā situācijā? Es nolēmu to uzlikt kaut kur. Es izņēmu žņaugu, turēju to rokās. Es sāku to atlocīt un sasiet. Tikmēr mans biedrs lika man atgriezties Bredlijā. Es sāku rāpot. Pastiepu roku, lai mani velk atpakaļ, bet viņš teica, ka tur ir mīnas, un lūdza man pieiet tuvāk. Es turpināju rāpot visu laiku, un tas bija neticami sāpīgi.  Kad cilvēki saka, ka būs adrenalīns un tu neko nejutīsi, man gribas smieties, jo reālajā dzīvē tā nemaz nav. Jūs, iespējams, nejutīsit lodi, bet noteikti sajutīsiet norautu ekstremitāti.”