Erdogans iespītējies: Zviedrijas ceļš uz NATO būs garš
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans trešdien atteicies pakļauties pieaugošajam starptautiskajam spiedienam un pirms jūlija vidū gaidāmā NATO samita Viļņā beidzot ratificēt Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
"Zviedrijai ir cerības. Tas nenozīmē, ka mēs tām pakļausimies," paziņoja Erdogans. "Lai mēs varētu piepildīt šīs cerības, Zviedrijai vispirms jāizdara savs darbs."
ASV prezidents Džo Baidens telefonsarunā pēc Erdogana pārvēlēšanas Turcijas prezidenta amatā aicināja viņu ratificēt protokoli par Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vizītes laikā Stambulā šomēnes ar Erdoganu runāja par Zviedriju.
Erdogans norādīja, ka Stoltenberga vizītes laikā Stambulā Stokholmā notika kurdu atbalstītāju protesta akcija, bet Turcija vēlas, lai Zviedrija aizliedz tādus protestus.
Zviedrijas "tiesībsargājošanas iestādēm ir konstitūcijā paredzētas tiesības", norādīja Erdogans, aicinot tās izmantot. "Ja jūs to neatrisināsiet, mēs Viļņas samitā" nevaram atbalstīt Zviedrijas uzņemšanu NATO, viņš brīdināja.
Erdogans līdz šim ir bloķējis Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) kaujiniekiem.
Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas Zviedrijas uzņemšanu, lai gan tā pieteikumu dalībai aliansē iesniedzas kopā ar Somiju vēl pērn pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Somija aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.
