Erdogans sola arī turpmāk bloķēt Zviedrijas iestāšanos NATO

Intervijā ASV raidsabiedrībai CNN Erdogans atkārtoti apsūdzēja Zviedriju, ka tā sniedz patvērumu teroristisku organizāciju pārstāvjiem.

Viņš paziņoja, ka nevar atbalstīt Zviedrijas uzņemšanu aliansē, kamēr tā "turpina ļaut Turcijas teroristisko grupējumu atvasinājumiem brīvi apmesties Zviedrijā, staigāt pa Stokholmas ielām".

"Pašlaik Zviedrijai neesam gatavi," atzina Turcijas prezidents piebilstot, ka "NATO dalībvalsts pozīcijai cīņā pret terorismu ir jābūt stingrai".

Vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarēja Erdogans, iegūstot 49,52% balsu, kamēr par pozīcijas kopīgo kandidātu uz prezidenta amatu Kemalu Kiličdaroglu balsoja 44,88% turku. Vēlēšanu otrā kārta gaidāma 28. maijā.

Pērn pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Somija un Zviedrija izbeidza gadu desmitiem īstenoto neitralitātes politiku un paziņoja par iestāšanos NATO.

Pērn jūnija beigās NATO oficiāli uzaicināja Somiju un Zviedriju kļūt par dalībvalstīm, sākot uzņemšanas ratifikācijas procesu visās 30 valstīs. Tomēr Turcija un Ungārija bremzēja procesu.

Pēc ilgām sarunām Turcija, kurai ir NATO otra lielākā armija, paziņoja, ka ir gatava ratificēt abu valstu uzņemšanu, tomēr izvirzīja vairākus noteikumus "cīņai pret terorismu". Arī Ungārija pauda iebildumus.

Somijai izdevās vienoties ar Ankaru un Budapeštu, un 4. aprīlī tā oficiāli kļuva par 31. NATO dalībvalsti.

Tikmēr Zviedrijas iestāšanās NATO process joprojām ir iesaldēts. Martā Ungārija pieprasīja Zviedrijai izbeigt tās kritizēšanu. Uz to Zviedrija atbildēja, ka Stokholmas pozīcija Ungārijas jautājumā neatšķiras no Somijas pozīcijas, kuras iesniegums par uzņemšanu tika apstiprināts, un valsts nekādas garantijas nesniegs.

Reaģējot uz Turcijas prasībām, Zviedrija pieņēma jaunu likumu cīņai pret terorismu, Tas spēkā stāsies 1. jūnijā. Pēc tam Turcija plāno izvērtēt Zviedrijas progresu nosacījumu izpildē.