Zinātnieki cer, ka mikrobi apēdīs plastmasas atkritumus
Alpos un aiz Polārā loka atklāti mikrobi, kas spēj zemā temperatūrā apēst plastmasu. Tas var palīdzēt atrisināt problēmu ar milzīgajiem atkritumu kalniem.
Par baktērijām, kas var sadalīt plastmasu temperatūrā virs 30 grādiem, bija zināms jau agrāk, taču to izmantošanai vajadzīgs daudz enerģijas. Tagad pētnieki no Šveices Federālā institūta WSL atklājuši mikroorganismus, kas sadala plastmasu 15 grādu temperatūrā. Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā “Frontiers in Microbiology”.
Biologs Džoels Rjūti ar kolēģiem vēroja plastmasas fragmentus, kas gadu gulēja uz zemes Grenlandē, Špicbergenas arhipelāgā un Šveices Alpos. Pēc gada pētnieki no šīs plastmasas ievāca paraugus ar 34 dažādu mikrobu sugām – 19 baktērijas un 15 sēnītes.
No šiem mikrobiem laboratorijā izaudzēja jaunus celmus, lai novērotu, kā tie tiks gala ar dažādiem plastmasas veidiem – polietilēnu, biodegradablo poliesteri-poliuretānu (PUR), polibutilēna-adipāta-tereftalātu (PBAT) un poliaktīdu (PLA).
Pat pēc 126 dienām neviens no eksperimenta dalībniekiem “neizgrauza” ne mazāko caurumu polietilēnā, taču 19 mikrobu veidi spēja sadalīt PUR, 17 – PBAT un PLA.
Zinātnieki arī noteikuši divus efektīvākos mikroorganismus plastmasas ēšanā – sēnītes no neodevriesia un lachnellula dzimtām, kas vēl nav zinātniski aprakstītas. Pētījuma autori skaidro, ka mikrobi var sadalīt polimērus, jo tie pēc struktūras atgādina augu šūnas. Vēl nepieciešami tālāki pētījumi, lai noteiktu visoptimālāko temperatūru šim plastmasas drazu iznīcināšanas veidam.
