Putina reitings pasaulē noslīkst asinīs

Pērn lielākā daļa pasaules iedzīvotāju nosodīja Putinu – pirmo reizi 15 gadu laikā, kopš “Gallup” veic aptaujas par valstu līderiem. Negatīvs vērtējums ir ne tikai Rietumos, bet arī NVS un valstīs, kas cenšas izturēties neitrāli pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pērn “Gallup” veica aptauju 137 valstīs, un 57% pauda negatīvu attieksmi pret Krievijas vadību. Vēl gadu iepriekš tādu bija 38%. Vairāk nekā puse negatīvi izteicās 81 valstī.

Atbalsta līmenis no 33% 2021. gadā noslīdējis līdz 21% pērn, tas ir zemākais rādītājs visā šo aptauju vēsturē kopš 2007. gada. 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu, tai pasaulē bija 22% atbalsts, kas turklāt 2020. gadā pieauga līdz 34%.

Latīņamerikā Krievijas piekritēju skaits no 37% noslīdējis līdz 16%, bet negatīvu attieksmi pauž 61% agrāko 31% vietā. Turklāt šo valstu līderi tēlo neitralitāti, un Brazīlijas prezidents Luīs Lula aizrunājies, ka atbildība par karu gulstas gan uz Krieviju, gan Ukrainu.

Kazahstānā Krievijas vadības atbalstītāju īpatsvars no 55% krities līdz 29%, kamēr negatīvi to vērtē 50% agrāko 20% vietā. Attieksmi noteikti neuzlabo Krievijas propagandistu izteikumi, ka vajadzētu “atbrīvot” arī Kazahstānas krievvalodīgos.

Vienīgais reģions, kur Putina atbalstītāji ir pārsvarā, ir Āfrikas valstis uz dienvidiem no Sahāras. Tomēr arī šeit “krievmīļu” īpatsvars no 45% krities līdz 35%, negatīvi Putinu vērtē 32% agrāko 21% vietā, bet pārējiem nav viedokļa.

Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ANO Drošības padomē, kur traģikomiskā kārtā aprīlī prezidējošā valsts ir Krievija, velk veco dziesmu par Kijivas “nacistu režīmu”.