Krievi baidās no otrā mobilizācijas viļņa, jo Putins gatavojas apgrūtināt iespēju izvairīties no iesaukšanas armijā
Kad Vladimirs Putins pagājušā gada septembrī mēģināja mobilizēt simtiem tūkstošu iedzīvotāju cīņai iebrukumā Ukrainā, Krievijā radās haoss, bailes un dusmas. Daudziem šīs sajūtas atgriezās trešdien, kad Krievijas parlaments apstiprināja likumu, kas padara valsts iesaukšanas programmu efektīvāku, modernāku un grūtāk apejamu.
"Mēs jau sen gaidījām otro mobilizācijas vilni, un šis ir sākums," CNN no Maskavas sacīja 51 gadu vecā psiholoģe Irina, kuras dēls ir mobilizācijas vecumā. "Šie grozījumi uz mani jau ir atstājuši savu iespaidu, veicinot nedrošības un trauksmes sajūtu."
Jaunais likumprojekts, ko likumdevēji pieņēma trešdien un kas gaida tikai Putina parakstu, lai tas kļūtu par likumu, saskaņā ar Kremļa teikto ir Krievijas divgadu ilgušā iesaukšanas procesa vienkāršošana.
Tas ļaus papildus tradicionālajām vēstulēm elektroniski piegādāt iesaukšanas dokumentus un aizliegs militārajā dienestā iesaucamajām personām ceļot uz ārzemēm. Tajā ir paredzēti arī bargi sodi tiem, kas ignorē iesaukumu, - aizliegums saņemt kredītu, pārcelties uz jaunu dzīvokli, reģistrēties kā pašnodarbinātām personām un vadīt transportlīdzekli.
Taču CNN runāja ar vairākiem krieviem, kuri noraida Kremļa mierinājumus un apgalvo, ka šis solis ir pamats vēl vienam mēģinājumam piespiest krievus doties uz kaujas laukiem Ukrainā.
"Šis ir otrais vilnis," teica Irina. "Protams, viņiem šis karš visu laiku ir jābaro ar svaigu gaļu.”
"Pirmā viļņa laikā viņi izmantoja policijas reidus, lai sapulcinātu iesaucamos. Cilvēkiem tas nepatika. Tāpēc tagad viņi mēģina izdomāt kaut ko citu," viņa teica.
"Iespējams, ka tas ir mēģinājums izvairīties no iepriekš izmantotajām pilna mēroga medībām, kas izraisīja tik lielu paniku," piebilda 25 gadus vecais Artems, kurš izvairījās no mobilizācijas septembrī, lai gan saņēma iesaukumu. "Es nemaz neesmu pārliecināts, ka šie pasākumi palīdzēs izvairīties no nesekmīgas mobilizācijas, kā tas notika pagājušā gada rudenī."
Taču viņš ir pārliecināts par vienu: ja būs vēl viens masveida mobilizācijas mēģinājums, viņš nepakļausies.
"Mani radinieki, kas nav derīgi dienestam armijā, var braukt ar manu mašīnu, ja man atņems tiesības," viņš teica. "Man nepieder nekāds nekustamais īpašums. Un ceļošanas aizliegums uz mani iedarbojas vairāk psiholoģiski nekā praktiski - citādi es jau sen būtu aizbraucis."
Viņš ir pārliecināts, ka viņa draugi un ģimene rīkotos līdzīgi. "Tas mudinās viņus veikt vairāk pasākumu, lai izvairītos. Daži aizbrauks, citi pārcelsies uz savām lauku mājām, vēl citi viltos dokumentus," viņš teica. "Visiem būs kaut kā jāmeklē veidi, kā to apiet."
"Neviens no man pazīstamiem cilvēkiem - maniem draugiem un paziņām - neies uz iesaukšanas centriem," piekrita Irina. "Viņi izmantos jebko, lai tur nenonāktu," viņa teica.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs trešdien žurnālistiem sacīja, ka jaunais likumprojekts ir domāts tikai, lai labotu haosu, kas radās pēc septembrī pieņemtā pretrunīgi vērtētā rīkojuma par daļēju mobilizāciju.
Jautāts kārtējā sarunā ar žurnālistiem, vai Kremlis ir nobažījies, ka gaidāmais jaunais likums varētu izraisīt vēl vienu krievu masveida aizbraukšanas vilni, Peskovs atbildēja: "Pilnīgi, nē. Tam nav nekāda sakara ar mobilizāciju, tam ir sakars ar militāro reģistrāciju."
Krievijas Aizsardzības ministrija regulāri iesauc vīriešus obligātajā militārajā dienestā divas reizes gadā - pavasarī un rudenī. Šogad pavasara iesaukšana attieksies uz 147 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 27 gadiem, un tā notiks no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam, kā teikts valdības publicētajā oficiālajā dokumentā.
Amatpersonas apgalvo, ka izmaiņas ir saistītas ar šo procesu, kas Krievijā norisinājās pirms tās iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā. Taču atmiņas par septembri ir intensīvi jūtamas jauniešu un ģimeņu vidū visā valstī.
"Es neuzticos šodienas varas iestādēm Krievijā. Es baidos par savu dēlu pat vairāk nekā par savu dzīvību," sacīja Aleksejs, kura dēls atbilst oficiālajam vecumam, no kura var iesaukt armijā.
