Krievijā un Kanādā ievērojami sarucis mežu daudzums
Krievija un Kanāda, kas ir divas lielākās mežiem klātās valstis pasaulē, piedzīvojušas ievērojamus šī resursa zudumus, teikts ceturtdien publicētā Pasaules Resursu institūta (WRI) ziņojumā.
Abās valstīs laikā no 2011. līdz 2013.gadam zaudēto mežu daudzums veido 34% no kopā pasaulē zaudētajiem mežiem. Saskaņā ar WRI un "Global Forest Watch" satelītu datu analīzi, katru gadu pasaulē tiek zaudēti 67 000 kvadrātkilometru meža, kas līdzvērtīgi Īrijas platībai.
Krievijā zaudēts gandrīz divreiz vairāk mežu nekā Kanādā.
Pirmajā pieciniekā pēc mežu zudumiem periodā no 2011. līdz 2013.gadam ierindojusies arī Brazīlija, ASV un Indonēzija.
"Šie meži un augsne satur ievērojamus oglekļa resursus, tādēļ zaudējumi rada nozīmīgu pienesumu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijā, kas veicina klimata izmaiņas," norādījis WRI pārstāvis Naidžels Saizers.
Pārskatā aprēķināts, ka 70% mežu zudumu radījuši ugunsgrēki, tādēļ uzsvērta nepieciešamība uzlabot mežu ugunsgrēku novērošanu.
Krievija šonedēļ ar skaļu paziņojumu piebiedrojās pirmajām valstīm, kuras pavēstījušas par savu apņemšanos samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju. Tā apgalvoja, ka plāno līdz 2030.gadam siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu samazināt par 25 līdz 30% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, taču piebilda, ka tas būs atkarīgs no tā, vai būs atļauts emisijas bilancē iekļaut mežiem piemītošās absorbēšanas spējas.
WRI pārstāvis Kellijs Levins otrdien skaidroja, ka Krievijai līdz ar padomju ekonomikas sabrukumu jau līdz 2010.gadam izdevās samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu par 50% salīdzinājumā ar 1990.gadu. Ja tiktu ierēķinātas mežu absorbēšanas spējas, Krievijai varētu tikt atļauts pat palielināt pašreizējās emisijas līmeni.
Krievija ir viena no 196 ANO klimata izmaiņu konvencijas dalībvalstīm, kas cer vienoties par jaunu globālo klimata izmaiņu apkarošanas līgumu, kuru paredzēts apstiprināt decembrī Parīzē.
LETA
