PSRS armijā savulaik izveidota ekstrasensu vienība
Kaut arī no praktiskā viedokļa tas izskatās visai absurdi, tomēr izrādās, ka savulaik PSRS Aizsardzības ministrijas paspārnē oficiāli eksistējusi karaspēka daļa, kurā dienēja visā valstī savākti cilvēki ar it kā pārdabiskām spējām. Viņus komandēja ģenerālis, kurš pats šādām spējām ticēja, un šis formējums pastāvēja veselus 14 gadus, līdz 2003. gadā tika izformēts, tā arī nesniedzot nekādu reālu pienesumu valsts aizsardzības labā.
Kā karaspēka daļu dibināja
Vēl 1972. gadā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Aizsardzības ministrija savā atskaitē informēja valdību, ka PSRS ļoti aktīvi nodarbojas ar dažādu paranormālu parādību un cilvēku spēju pētīšanu - nolūkā pielietot tās spiegošanā un dažādās diversijās. Par cik tas bija tā sauktā “aukstā” kara un bruņošanās sacensību laiks, abas lielvalstis burtiski skatījās viena otrai “uz nagiem”, baidoties palaist garām ko svarīgu. Kaut arī oficiālas informācijas par kādiem speciāliem šāda veida formējumiem nebija, arī ASV nolēma pievērsties šai problēmai nopietni. Kalifornijā, vienā no Stenfordas universitātes pētnieciskajiem institūtiem, Aizsardzības ministrijas pārraudzībā pat sāka darboties slepens projekts ar nosaukumu “Zvaigžņu vārti”. Tas gan visai ātri pārtrauca savu eksistenci, jo kļuva skaidrs, ka tā ir visai bezjēdzīga līdzekļu tērēšana.
Tikmēr PSRS, uzzinot par amerikāņu projektu, šai jomai, kaut arī ar zināmu novēlošanos, pieķērās daudz nopietnāk, un 1989. gadā tika izveidota karaspēka daļa Nr. 1003. Aizsardzības ministrijā šī daļa gan tika iesaukta par “tūkstoš un trīs nakts pasakām” un saprotams, ka ne visi ticēja tās perspektīvām.
Jāatceras gan, ka astoņdesmito gadu beigās PSRS darbojās vairāki ekstrasensi, kuriem valsts televīzija atvēlēja vislabākos laikus, un viņu uzstāšanās spēja savākt pat skatītāju pilnus futbola stadionus. Viens no tādiem bija Alans Čumaks, kurš no televizora ekrāna ar savu enerģiju uzlādēja pie ekrāna novietotu ūdeni, kas it kā palīdzēja pret visām iespējamām kaitēm. Kādā no uzstāšanās reizēm vienā no Krievijas pilsētām viņš “uzlādēja” pat veselu peldbaseinu, kuru viņa fani pēc tā izsmēla gandrīz sausu.
Otrs bija Anatolijs Kašpirovskis, kurš telepātiski it kā ārstēja visas iespējamās kaites un īpaši izcēla savas spējas dažādu pēcoperācijas rētu likvidēšanā. Arī viņš uzstājās pilnās zālēs, un šos seansus aktīvi pārraidīja PSRS centrālie televīzijas kanāli – starp citu, Kašpirovskis jau labu laiku dzīvo ārzemēs,un viņam ir arī savs "YouTube" kanāls, kurā viņš turpina savu darbošanos. Eksperti gan lēš, ka tolaik vispārējas krīzes apstākļos valsts speciāli atbalstīja šo šarlatānu darbošanos, lai novērstu cilvēku uzmanību no ikdienas problēmām.
Visu šo notikumu kontekstā arī pie tālaika PSRS aizsardzības ministra Dmitrija Jazova sāka vērsties dažādi cilvēki, kuri paši ticēja savām ekstrasensu spējām. Kā vienmēr šādos gadījumos, viņu skaitā bija arī blēži un afēristi, kā arī netrūka ļautiņu ar psihiskām novirzēm. Solījumi no attāluma atrast pretinieku atomzemūdeņu atrašanās vietas, domu pārvaldīšana no attāluma, kā arī pazudušu cilvēku meklēšana izklausījās visai iespaidīgi. Rezultātā tika nolemts noriskēt (ja jau amerikāņi tā darīja) un šī karaspēka daļa arī tika izveidota.
Divi ģenerāļi un astoņi pulkveži
Kā jau PSRS laikos bija ierasts, karaspēka daļa, kura tika dibināta gandrīz vai kā joka pēc, visai ātri izvērsās par nopietnu pasākumu, bet tās lielākā uzplaukuma laikā tur tika savākts ap piecdesmit ekstrasensu. Viņus vadīja divi ģenerāļi un astoņi pulkveži, bet tās darbībai tika piesaistīts vairāk nekā simts dažādu valsts organizāciju un iestāžu. Komandēja šo veidojumu ģenerālleitnants Jurijs Savins, kurš pats ticēja dažādām paranormālām parādībām, bet galvenais – viņš mācēja pārliecināt priekšniecību, ka ir sasniegti reāli darbības rezultāti.
No viņa neatpalika arī otrs projektā iesaistītais ģenerālis Boriss Ratņikovs, kurš apgalvoja, ka viņa padotībā esošajiem ekstrasensiem ir izdevies pat “ielīst” ASV valsts sekretārā galvā un regulāri lasīt viņa domas. Viņš arī apgalvoja, ka ir izgudrots ekoloģiski tīrs ierocis, ar kuru salīdzinot, kodolraķetes esot neandertāliešu nūjas līmenī. Tiesa gan, kad pēc šīs daļas likvidēšanas šo pašu ģenerāli pratināja Krievijas Federālajā drošības dienestā, viņš esot atzinies, ka šos sasniegumus ir vienkārši izdomājis.
Karaspēka daļā notika arī pārdabisko spēju attīstīšanas apmācības pēc paša Savina izstrādātas metodes. Tās pamatā bija darbs ar liela apjoma informācijas apstrādāšanu galvā, lielu skaitļu reizināšana un komunicēšana ar savu zemapziņu. Tika izplatīta arī leģenda, ka ir izdevies izveidot veselu grupu supercilvēku, kuri bez problēmām staigājuši pa kvēlojošām oglēm un stikla lauskām, nejūtot sāpes, kā arī spējuši ļoti ātri apgūt svešvalodas.
Jau 1990. gadā daļas Nr. 1003 vajadzībām gada laikā tika iztērēti aptuveni 5 miljoni rubļu, kas tiem laikiem bija visai ievērojama naudas summa. Savukārt tā saucamo “torsiona” jeb virpuļojošās enerģijas lauku izpētei tika piešķirti 23 miljoni rubļu, kas tolaik pēc oficiālā kursā līdzinājās aptuveni 50 miljoniem dolāru.
Ekstrasensu grupa pirmās “kaujas kristības” esot pieredzējusi pirmā Čečenijas kara laikā no 1994. līdz 1996. gadam. No paša Savina ziņojumiem izriet, ka viņa ekstrasensiem ir izdevies atklāt mīnu laukus, uzzināt par kaujinieku uzbrukuma plāniem, kā arī noskaidrot viņu komandpunktu atrašanās vietas. Tiesa gan, ņemot vērā, ka Krievija šajā karā sekmes neguva, šie ziņojumi ir vērtējami visai skeptiski. Tomēr projekts turpināja eksistēt, un 1997. gadā ekstrasensu vienība pārgāja tiešā Krievijas armijas ģenerālštāba pakļautībā un ieguva arī jaunu nosaukumu - “Krievijas bruņoto spēku Ekspertu un analītiķu pārvalde neparastu cilvēku spēju un īpašu veidu bruņojuma izpētei”.
Karaspēka daļas personāls savā darbības laikā visā nopietnībā mēģināja izgudrot ieročus, kuros izmantotu “vēl neatklātus fundamentālus dabas likumus”. Tika solīti, piemēram, ģeneratori, kuri spēšot pārraidīt enerģiju attālumā un pārsniegt gaismas ātrumu. Ar to palīdzību varēšot iznīcināt ienaidnieku spēkus, izgatavot superizturīgas bruņas un pat mainīt Zemes gravitācijas spēku. Turpat cita “zinātnieku” grupiņa attīstīja Latvijā tik labi zināmo “savirpuļotā” ūdens teoriju, bet citi centās izgatavot psihotronos ieročus, ar kuru palīdzību varētu iedarboties uz pretinieku psihi, pārvēršot viņus no attāluma vadāmās lellēs.
Karaspēka daļas gals
Deviņdesmitajos gados paranormālo parādību bums Krievijā bija sasniedzis tādus apmērus, ka 1998. gadā Zinātņu akadēmijas paspārnē tika izveidota speciāla komisija cīņai ar dažādām viltus zinātnēm un zinātniski pētnieciskās darbības falsificēšanu. Tajā tika iekļauti vairāki eksakto zinātņu akadēmiķi, kuri aktīvi ķērās pie pseidozinātņu atmaskošanas, ieskaitot arī mistisko karaspēka daļu Nr.1003.
Jau pēc gada, neraugoties uz Savina nevēlēšanos ar šo komisiju jebkādā veidā sadarboties, tapa ziņojums, kurā tika konstatēts: “Joprojām eksistē karaspēka daļa Nr. 1003, kura objektīvas zinātniskas ekspertīzes gadījumā tiktu bez vilcināšanās izformēta. “Zinātne”, uz kuru balstās šīs daļas eksistence, var pastāvēt tikai bezjēdzīgas un pārspīlētas slepenības režīma apstākļos. Ir skaidri saskatāmi arī tur notiekošā iemesli – tā ir korupcija un nekompetence.”
Tomēr ekstrasensiem izdevās virs ūdens noturēties vēl piecus gadus un karaspēka daļu bez gariem paskaidrojumiem izformēja tikai 2003. gadā. Tiesa gan, daudzi no tās darbiniekiem pēc tam esot organizējuši vairākus privātus uzņēmumus un turpinājuši darbošanos šajā jomā. Arī vērojot šodienas procesus Krievijā, kā piemēram politiskās elites pārstāvju izteikumus vai masu saziņas līdzekļu mērķtiecīgi ieturēto sabiedrības apdullināšanas kursu, nevar pilnībā izslēgt, ka arī šodien šo izbijušo armijas ekstrasensu pakalpojumi ir zināmā mērā joprojām pieprasīti.
