Krimas okupanti tatāru deportāciju piemiņas dienas vietā aicina svinēt "prieka dienu"
Krimas okupantu varasiestādes centīsies nepieļaut, ka Krimas tatāri 18.maijā atzīmē deportāciju gadadienu, intervijā medijam "Lenta.ru" paziņoja Krimas neleģitīmās valdības "vicepremjers" Dmitrijs Polonskis.
Atbilstoši viņa teiktajam šāda iniciatīva radusies nevis okupantu administrācijā, bet "lielāko Krimas tatāru organizāciju lielās kopīgās konferences" dalībnieku vidū. Tā notikusi 2.aprīlī.
Kā pastāstīja Polonskis, "sabiedriskie aktīvisti" teikuši, ka 18.maijā ir jāpiemin "mirušo piemiņa - jāiet uz kapsētām, mājās jāpiemin tie, kas nevainīgi cieta".
"18.maija kultu Krimas tatāru vidū gadu desmitiem mākslīgi veidoja tā dēvētā Medžlisa (Krimas tatāru tautas padomes) vadītāji, lai cilvēkiem veidotu nepilnvērtības kompleksu," skaidroja okupantu administrācijas pārstāvis.
Viņš piebilda, ka Ukrainas varasiestādes "pastāvīgi centušās radīt kultu no dažādām traģēdijām - tad no Golodomora, tad no deportācijām".
Tā esot bijusi Ukrainas "lielā kļūda", jo "uz zaudējuma uzcelt spēcīgu nāciju nav iespējams".
Polonska piesauktie "sabiedriskie darbinieki" 18.maija vietā ir piedāvājuši atzīmēt 21.aprīli - dienu, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par deportēto Krimas tautu reabilitāciju. "No sēru dienas tomēr ir jāpāriet uz prieka dienu."
"Pieminēt vajag klusi, priecāties - skaļi," rezumēja okupantu valdības "vicepremjers".
Pēc Krimas okupācijas 2014.gadā sēru pasākumu rīkošanas saskaņošana deportāciju gadadienā līdz pēdējam mirklim bija zem jautājuma zīmes.
16.maijā okupācijas varasiestādes pieņēma lēmumu uz vairākām nedēļām reģionā aizliegt visus masu pasākumus. Galu galā okupācijas varasiestādes atļāva Krimas tatāriem rīkot mītiņu, tiesa gan, nevis Simferopoles centrā, kā tas notika līdz okupācijai, bet kapsētā pilsētas nomalē.
Krievija pērn februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez atšķirības zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimā iebrukuši Krievijas karavīri.
