Vācu politiķi kritizē kreiso ekstrēmistu "miera" mītiņu

Demonstrāciju asi kritizējis Vicekanclers un ekonomikas ministrs Roberts Hābeks, kurš pārstāv liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP). Sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju ARD viņš norādījis, ka tās rīkotāji "cenšas kā mieru pārdot to, ko [Krievijas] diktators [Vladimirs Putins] cenšas uzspiest Eiropai".

Mītiņu "Sacelšanās par mieru" rīko kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") Bundestāga frakcijas pārstāve Zāra Vāgenknehte un feministe Alise Švarcere.

Rīkotāji norādījuši, ka akcijā piedalīšoties vismaz 10 000 cilvēku un ka tās mērķis esot pieprasīt valstu valdībām tiekties pēc miera sarunām starp Kijivu un Maskavu, nevis apgādāt Ukrainu ar ieročiem.

Hābeks norādījis, ka "mieru vēlas ikviens, kas ir pie skaidra prāta," taču tas ko piedāvā Vāgenknehte un Švarcere, "nav miers, bet gan himera" un pilsoņu maldināšana. FDP līderis piebildis, ka kreiso ekstrēmistu ieceru īstenošana faktiski būs "uzaicinājums Putinam uzbrukt citām valstīm".

Savukārt sociāldemokrātu (SDP) Bundestāga frakcijas vadītājs Rolfs Micenihs intervijā laikrakstam "Rheinische Post" izteicies, ka atbalsta pilsoņu tieksmi pēc miera, taču nevar piekrist Vāgenknehtes un Švarceres viedoklim.

Viņš piebildis, ka būtu vēlama mītiņa rīkotāju "nepārprotamāka norobežošanās" no radikāļu kustībām, acīmredzami domājot labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD), kuras pārstāvji arī parakstījuši pirms dažām nedēļām publicēto Vāgenknehtes un Švarceres sastādīto "Miera manifestu".

Kā tajā pašā laikā norādījis Micenihs, esot jāatzīst, ka daļa vāciešu vēlētos "lielāku orientēšanos uz miera sarunām".

Iepriekš SPD pārstāvis arī izteicies, ka viņš neiebilstot pret pašu miera sarunu ideju, cita starpā paužot atbalstu Brazīlijas iniciatīvai veidot neitrālo valstu klubu, kas varētu uzstāties kā starpnieki Ukrainas un Krievijas miera sarunās.

Tikmēr SPD Bundestāga frakcijas izpildsekretāre Matja Masta par kreiso ekstrēmistu ideju izteikusies daudz kritiskāk.

Sarunā ar mediju grupas "Funke" apvienoto redakciju viņa uzsvērusi, ka akcijas rīkotājas piebalso krievu propagandai, kas nekavēsies mītiņa fotogrāfijas un videoierakstus izmantot saviem mērķiem.

Pat "Die Linke" līdzpriekšsēdētāja Žanīna Vislere paziņojusi, ka nepiedalīsies savas partijas biedres rīkotajā demonstrācijā, jo viņai esot jāpiedalās citā pasākumā. Vienlaikus viņa paudusi bažas par apstākli, ka aicinājumi piedalīties Vāgenknehtes un Švarceres rīkotajā gājienā izskan arī labējo radikāļu aprindās.

Vāgenknehtes un Švarceres "Miera manifestu", kas tika publicēts februāra sākumā, jau parakstījuši vairāk nekā 365 000 cilvēku, tajā skaitā arī vairāki Vācijas kultūras darbinieki.

Taču jau sākotnēji dokuments izsauca arī plašu kritiku. Vācu mediji "Miera manifesta" tēzes vērtē kā ciniskas un augstprātīgas attiecībā pret ukraiņu tautu. Konservatīvai laikraksts "Die Welt" šo dokumentu nosaucis par "kapitulācijas instrukciju".

Reaģējot uz kreiso ekstrēmistu manifestu, Krievijas atkārtotā iebrukuma gadskārtas priekšvakarā tika publicēta alternatīva petīcija ar aicinājumu turpināt militāro atbalstu Kijivai. Cita starpā to parakstījusi Bundestāga aizsardzības komitejas priekšsēdētāja Marija-Agnese Štraka-Cimermane (FDP), ārlietu komisijas vadītājs Roderihs Kīzeveters, kas pārstāv opozīcijā esošos kristīgos demokrātus (CDU), Eiropas lietu komitejas priekšsēdis Antons Hofreiters, kas pārstāv zaļos, un citi parlamenta deputāti.

Kā ziņots, Ukrainas valdība par sarunu uzsākšanas priekšnoteikumu uzskata pilnīgu Krievijas karaspēka izvešanu no okupētajām teritorijām, norādot, ka vispirms jāgūst uzvara kaujas laukā, pirms ķerties pie diplomātijas.

Pretējā gadījumā, Putins jebkādas sarunas un uguns pārtraukšanu izmantos vienīgi kā atelpu, lai pēc tam atsāktu uzbrukumu.