Lietuvā izplatās ziņas par Baltkrievijas armijas konvoja tuvošanos robežai, atbildīgās iestādes paskaidro situāciju
Pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās informācija, ka naktī no 20. uz 21. februāri Baltkrievijā netālu no robežas ar Lietuvu virzījās četras militārās tehnikas kolonnas, Lietuvas bruņotie spēki nāca klajā ar paziņojumu, mierinot sabiedrību, ka šie kaimiņvalsts manevri riskus nerada.
“Mēs pastāvīgi uzraugām un analizējam militārās aktivitātes Baltkrievijā. Pašreizējā darbība Lietuvas drošības situāciju neietekmē. Lietuvas bruņotie spēki uzsver, ka informācija no neapstiprinātiem avotiem ne vienmēr ir patiesa,” aģentūrai ELTA komentēja Lietuvas bruņotie spēki.
Reāls apdraudējums nepaliktu bez atbildes
Arī Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns mierināja, ka briesmas šobrīd nedraud. Un, ja drošības apdraudējums būtu, tas nebūtu palicis nepamanīts.
“Šodien gandrīz visi mediji ziņo par Baltkrievijas militārās tehnikas kolonnu, kas virzās Lietuvas robežas virzienā. Varam apliecināt, ka šobrīd briesmas nedraud, un, ja tādas būtu, tās nepaliktu bez atbildes,” sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja komitejas priekšsēdētājs.
“Baltkrievijas armija baidās bāzt degunu Ukrainā, nemaz nerunājot par NATO valsti. Mūsu izlūkdienesti un armija pastāvīgi uzrauga un analizē militārās aktivitātes Baltkrievijā. Pašreizējā darbība Lietuvas drošības situāciju neietekmē. Mēs esam mierīgi, bet modri, viss tiek kontrolēts,” viņš piebilda.
18 gadus vecais baltkrievs Gļebs Gunko, kurš Ukrainā karoja pret krieviem
ELTA atgādina, ka otrdien Lietuvas ziņu portāls “Delfi.lt”, pamatojoties uz Unian.net publicēto informāciju, vēstīja, ka naktī no 20. uz 21. februāri Baltkrievijā Lietuvas robežas virzienā virzījās četras militārās tehnikas kolonnas.
Baltkrievu opozicionāru grupa “Belaruskij Gajun” savos interneta resursos apgalvoja, ka kopumā tās bijušas aptuveni 74 militārās tehnikas vienības.
Otrdien par aktualitātēm drošības jautājumos runāja arī Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais padomnieks Kestutis Budris.
Viņš izteica pieļāvumu, ka Krievijas algotņu grupējums “Vagner” varētu mēģināt pārbaudīt Rietumu aizsardzības mehānismus, uzbrūkot Baltijas valstīm.
“Jā, viņi var pārbaudīt [Rietumu] reaģēšanas mehānismus un dot Kremlim politisku iespēju pateikt, ka tam ar to nav nekāda sakara. Kā tas notiek Āfrikā,” intervijā Delfi.lt sacīja Budris, jautāts, vai Krievija varētu veikt provokācijas Baltijā, izmantojot algotņu grupas.
