Makrons: Francija nekad nav iestājusies par Krievijas "pilnīgu sagrāvi"

Es vēlos, lai Krievija ciestu sakāvi Ukrainā, un es vēlos, lai Ukraina varētu aizstāvēt savu pozīciju. Taču esmu pārliecināts, ka galu galā tas nebeigsies militārā ceļā. Es neuzskatu, kā daži, ka mums jātiecas pēc pilnīgas Krievijas sagrāves, uzbrūkot Krievijai tās zemē. Šie novērotāji vēlas vispirms sagraut Krieviju.

Taču tā nekad nav bijusi un nekad nebūs Francijas nostāja.
Pēc Francijas līdera teiktā, "nepieciešams, lai Ukrainas ofensīva sašķobītu Krievijas fronti un piespiestu Maskavu atgriezties pie sarunu galda". Vienlaikus Francijas prezidents uzskata, ka "nevienai no pusēm neizdosies panākt pilnīgu uzvaru".

Makrons arī paziņoja, ka "visi varianti, izņemot Vladimiru Putinu pašreizējās sistēmas ietvaros" Krievijā viņam "šķiet sliktāki" nekā Krievijas prezidents. "Le Figaro" skaidro, ka kā šādus variantus franču līderis domājis "Vagner" dibinātāju Jevgeņiju Prigožinu un Krievijas Drošības padomes sekretāru Nikolaju Patruševu.

Pēc Makrona teiktā, viņš vēlētos, lai režīms Krievijā tiktu nomainīts demokrātiskā ceļā pēc pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, taču ne visai tic, ka tas notiks.

2022. gada jūnijā Emanuels Makrons paziņoja, ka Krieviju "nedrīkst pazemot, lai tad, kad cīņas beigsies, varētu atrast izeju no situācijas diplomātiskā ceļā". Decembrī Francijas līderis ierosināja padomāt par drošības garantijām Krievijai, "kad tā atgriezīsies pie sarunu galda".

Krievijas varas iestāžu pārstāvji vairākkārt paziņojuši, ka ir gatavi risināt miera sarunas ar Ukrainas varas iestādēm, bet tikai ar saviem nosacījumiem - bez apspriešanas par anektēto teritoriju atdošanu. Viņi norādīja, ka sarunas nenotiek Kijivas nostājas dēļ.

Savukārt Ukrainas varas iestādes paziņojušas, ka nav gatavas ultimātiem un sarunām ar esošo Krievijas prezidentu. Janvārī Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis paziņoja, ka nesaprot, ar ko vest sarunas Krievijā, un kurš valstī tiešām pieņem lēmumus.