8 gadus veca multimiljonu dimantu mantiniece kļuvusi par mūķeni

indijas dimantu tirgotāju Dhaneša un Ami Sanghvi vecākā meita Devanši tagad dzīvo tērpusies raupji baltā mūķenes tērpā, basām kājām un staigā no durvīm līdz durvīm, lai meklētu žēlastību.

Sanghvi ir starp 4,5 miljoniem džainisma sekotāju - tā ir vienai no pasaules vecākajām reliģijām, kas radās Indijā pirms vairāk nekā 2500 gadiem. Reliģijas zinātnieki saka, ka to džainistu skaits, kuri atsakās no materiālās pasaules, gadu gaitā ir strauji pieaudzis. Taču gadījumi, kad reliģijā iesaistīti bērni, ir retāk sastopami. 

Pagājušās trešdienas ceremoniju Surata pilsētā Gudžaratas štata rietumos, kur Devanši pieņēma "dikšu" - atteikšanās solījumus - vecāko džainu mūķeņu klātbūtnē.

Vecāku pavadībā viņa ieradās pasākuma norises vietā pilsētas Vezu rajonā, rotāta un ģērbusies smalkos zīdos. Uz viņas galvas gulēja ar dimantiem nosegts kronis. 

Pēc ceremonijas viņa bija kopā ar citām mūķenēm - tērpusies baltā tērpā, kas arī aizsedza viņas noskūto galvu.

Meitenei arī iedota slota, ar kuru viņa tagad notīrītu kukaiņus no sava ceļa, lai izvairītos no nejaušas uzkāpšanas tiem.

Kopš tā laika Devanši dzīvo klosterī, kurā dzīvo džainu mūki un mūķenes. 

"Viņa vairs nevar palikt mājās, viņas vecāki vairs nav viņas vecāki, viņa tagad ir Sadhvi [mūķene]," saka Kirti Šaha, Surata dimantu tirgotāja, kas ir ģimenes draugs. 

"Jain mūķenes dzīve ir patiešām askētiska. Viņai tagad visur būs jāiet kājām, viņa nekad nevarēs braukt ar jebkāda veida transportu, viņa gulēs uz baltas palaga uz grīdas un nevarēs ēst pēc saulrieta," viņš piebilda. 

Sanghvis pieder vienīgajai džainu kopienai, kas pieņem bērnus mūkus – pārējās trīs uzņem tikai pieaugušos. 

Ir zināms, ka Devanši vecāki ir "ārkārtīgi reliģiozi", un Indijas mediji citē ģimenes draugu teikto, ka meitene "kopš bērnības bija tendēta uz garīgo dzīvi". 

"Devanši nekad nav skatījusies televīziju, filmas vai devusies uz tirdzniecības centriem un restorāniem," ziņo "Times of India".

"Kopš mazotnes Devanši lūdzās trīs reizes dienā un pat gavēja divu gadu vecumā," piebilda laikraksts.

Dienu pirms viņas atteikšanās ceremonijas ģimene bija sarīkojusi milzīgu svētku gājienu Suratā. 

Tūkstošiem cilvēku vēroja šo gājienu, kad pa ielām staigāja kamieļi, zirgi, vēršu pajūgi, bundzinieki un turbānu vīri, kas nesa nojumes, dejotāji un izpildītāji izklaidēja publiku. 

Devanši un viņas ģimene sēdēja ratos, ko vilka zilonis, kamēr pūļi viņus apbēra ar rožu ziedlapiņām.

Lai gan džainu kopiena atbalsta bērnu uzņemšanas praksi, Devanši atteikšanās ir izraisījusi diskusijas, un daudzi jautā, kāpēc ģimene nevarēja sagaidīt, kad viņa sasniegs pilngadību, pirms viņas vārdā izdarīja tik svarīgu izvēli. 

Šaha kungs, kurš tika uzaicināts uz dikšas ceremoniju, bet palika malā, jo ideja par bērna atteikšanos no pasaules rada viņam neērtības, uzstāja, ka "neviena reliģija nedrīkst ļaut bērniem kļūt par mūkiem". 

"Viņa ir bērns, ko viņa no tā visa saprot?" viņš jautāja. "Bērni pat nevar izlemt, kuru studiju programmu studēt koledžā līdz 16 gadu vecumam. Kā viņi var pieņemt lēmumu par kaut ko tādu, kas ietekmēs visu viņu dzīvi?"

Kad bērns, kurš atsakās no pasaules, tiek dievišķots un sabiedrība svin svētkus, viņai tas viss var šķist kā liela ballīte, taču profesore Nilima Mehta, bērnu aizsardzības konsultante Mumbajā, saka, ka grūtības, ko bērns piedzīvos, ir milzīgas".  "Džeiniešu mūķenes dzīve ir ļoti grūta," viņa saka. 

Arī daudzi citi kopienas locekļi ir pauduši satraukumu par to, ka bērns tik agrā vecumā tiek šķirts no ģimenes. 

Arī sociālajos medijos kritizēja ģimeni, apsūdzot bērna tiesību pārkāpšanā.

Aktīvisti saka, ka Devanši tiesības ir pārkāptas. Tiem, kas saka, ka meitene kļuvusi par mūķeni "pēc pašas gribas", profesore Mehta norāda, ka bērna piekrišana nav likumiska piekrišana. 

"Juridiski 18 gadi ir vecums, kurā kāds pieņem patstāvīgu lēmumu. Līdz tam lēmumu viņas vārdā pieņem pieaugušais, piemēram, viņas vecāki, kuram ir jāapsver, vai tas ir viņas interesēs. Un, ja šis lēmums atņem bērnam izglītību un atpūtu, tad tas ir viņas tiesību pārkāpums," viņa piebilst.  

Bet Dr. Bipins Doši, kurš māca Jain filozofiju Mumbajas universitātē, saka: "jūs nevarat piemērot juridiskos principus garīgajai pasaulei". 

"Daži saka, ka bērns nav pietiekami nobriedis, lai pieņemtu šādus lēmumus, bet ir bērni ar labākām intelektuālajām spējām, kuri jaunībā var sasniegt daudz vairāk nekā pieaugušie. Tāpat ir bērni, kuriem ir garīga nosliece, kas tad ir neparei, ja viņi kļūs par mūkiem?" viņš jautā.

"Viņai var liegt tradicionālo izklaidi, bet vai tas tiešām ir vajadzīgs visiem? Un es nepiekrītu, ka viņai atņems mīlestību vai izglītību - viņa saņems mīlestību no sava guru un viņa iemācīsies godīgumu. Vai tas nav labāk," viņš turpina.  

Doši arī saka, ka gadījumā, ja Devanši vēlāk mainīs savas domas, viņa vienmēr varēs atgriezties materiālajā pasaulē.