Krievija negrasās atvainoties par ASV salīdzināšanu ar Hitleru un nesaprot, kā ebreji neredz “katastrofālo antisemītismu” Ukrainā
Krievija neņems vērā Eiropas ebreju kongresa pretenzijas pret Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kurš ASV politiku pret Krieviju salīdzināja ar Hitlera mēģinājumiem atrisināt “ebreju jautājumu”, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija.
Lavrov said foreign countries are set to resolve "the Russian question".
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 19, 2023
European Jewish Congress (EJC) responded with a statement: "This is Holocaust distortion at its most basic level & we call on Mr. Lavrov to unequivocably apologise & withdraw these comments." pic.twitter.com/hGAFXnRhGO
“Organizācijas, kura daudzus gadus ignorēja katastrofālo antisemītisma līmeni Ukrainā, viedoklis neinteresē. Eiropas ebreju kongress spēja nepamanīt SS, svastikas simboliku un Kijivas režīma piekopto nacistu režīma kolaboracionistu slavināšanu. Struktūra šajā ziņā ir sevi diskreditējusi.”
Eiropas ebreju kongress bija šokēts par ASV politikas salīdzināšanu ar Hitleru. “Mēs esam šokēti un satriekti par šo apkaunojošo salīdzinājumu, kuru ministrs Lavrovs izdarījis par demokrātisko valstu koalīcijas darbībām un Hitlera veikto sešu miljonu ebreju vajāšanām un nogalināšanu holokausta laikā,” paziņoja organizācijas vadītājs Ariēls Muzikants.
Lavrovs jau ierasti salīdzina ASV ar Hitleru. Pērn oktobrī viņš paziņoja, ka ASV “sev pakļāva praktiski visus kolektīvos Rietumus, tos mobilizējot, lai Ukrainu pārvēstu par instrumentu cīņā pret Krieviju, tieši tāpat, kā savulaik Hitlers mobilizēja lielāko Eiropas valstu daļu, lai uzbruktu Padomju Savienībai”. Savukārt maijā viņš aizrunājās līdz Hitlera ebreju saknēm, izraisot sašutumu Izraēlā. Toreizējais premjerministrs Naftali Benets šādus apgalvojumus nosauca par meliem, ārlietu ministrs Jairs Lapids pieprasīja Krievijas atvainošanos, un premjera pārstāvis vēlāk sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins atvainojās par Lavrova izteikumiem.
Krievija pēdējā laikā aizvien aktīvāk apsūdz Ukrainu neonacismā, šādi attaisnojot savu asiņaino iebrukumu 2022. gada 24. februārī un ignorējot faktu, ka par valsts prezidentu ar pārliecinošu balsu vairākumu 2019. gadā tika ievēlēts ebrejs Volodimirs Zelenskis. Kremļa un tā propagandistu naidīgā retorika saasinājās pēc Putina 2021. gada 12. jūlijā publicētā raksta, kurā viņš faktiski apšaubīja Ukrainas tiesības pastāvēt kā neatkarīgai valstij un atsevišķas ukraiņu tautas pastāvēšanu.
Okupantu raķete trāpa deviņstāvu ēkā Ukrainas pilsētā Dnipro, nogalinot vairāk nekā 40 cilvēkus viņu mājās. 2023. gada janvāris
Sirdi plosoši kadri: okupanti bombardē ļaužu pilnu tirdzniecības centru Ukrainas pilsētā Kremenčukā
Zelenskis apmeklējis okupantu zvērību skarto Buču
No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Kijivas apgabala Bučā apglabāti 330 līdz 340 Krievijas karaspēka nogalinātie civilisti, vēsta tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda", ...
Pēc krievu okupantu padzīšanas atklāta masu apbedījumu vieta Harkivas apgabalā pie Izjumas. 2022. gada septembris
Vācijas ārlietu ministre izpostītajā Harkivā; 2023. gada 10. janvārī
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka apmeklē krievu agresoru izpostīto Harkivu; 2023. gada 10. janvārī