Krievija atrod robus sankciju mūrī

Čehijas žurnālistam, kurš uzdevās par uzņēmēju, kas ieinteresēts kokmateriālu un dzelzs iegādē, izdevās sazināties ar krievu kontrabandistu un atklāt ceļus, par kādiem Krievijas produkti nelegāli nonāk ES, vēsta ziņu portāls "Seznam Zpravy".

Eiropā pērk ķiveres un bruņuvestes

Krievu kontrabandists Ernests Rošals žurnālistam atklāja, ka trīs mēnešus veidojis kontrabandas infrastruktūru. “Mēs vedam preces ar kravas mašīnu caur Gruziju uz Turciju vai ar kuģi no Novorosijskas uz Stambulu. Turcijā mēs mainām izcelsmes valsti. Visi Krievijas zīmogi pazūd, un mēs izbalinām uzņēmuma nosaukumu. No Turcijas mēs tālāk transportējam preces uz Bulgāriju uz vēl vienu no manām kompānijām. Tad jūs nopērkat no turienes. Tāpēc uz papīra nevis no Krievijas, nevis no Turcijas, bet no Bulgārijas,” atklājis kontrabandists, piebilstot, ka muitošanu nokārto viņa cilvēks.

Kontrabandists nosūtīja žurnālistam dokumentāciju par līgumu, kuru viņš izpildījis pērn septembrī, nogādājot Krievijas kokmateriālus uz Poliju. Viņš arī atzina, ka eksportē preces no ES uz Krieviju, turklāt karam – bruņuvestes un ķiveres.

Laikrakstam "Financial Times" izdevās sazināties ar vēl vienu kontrabandistu, kurš sacījis, ka iegādājas Eiropas preces caur savām ES bāzētām kompānijām, pēc tam nogādā tās uz valstīm, kas atrodas muitas savienībā ar Krieviju, piemēram, Kazahstānu, un pēc tam tālāk uz Krieviju.

Vācu firmai karš nav šķērslis

Turklāt Krievijas apgādē mēdz līdzdarboties arī Eiropas uzņēmumi. Pagājušā gada vasaras beigās Igaunijas muitnieki Luhamā robežkontroles punktā atklāja sankcijām pakļautas tehnikas detaļas, kas no Vācijas tika vestas uz Krieviju. Kravas pavaddokumenti liecina, ka tā bija ceļā no Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes pilsētas Harzevinkeles uz Krasnodaru Krievijā.

Kravā bija Eiropas lielākā labības kombainu ražotāja "Claas" detaļas, kuru eksports uz Krieviju kopš iebrukuma Ukrainā ir aizliegts, kopīgā pētījumā noskaidrojis Vācijas laikraksts "Die Zeit" un radiostacija "Radio Hochstift". Sankciju apiešanai eksportam paredzētās detaļas tika ievietotas lielākās detaļās, un tādēļ kravai tika piešķirts jauns preču kods.

Žurnālistu izmeklēšanā noskaidrots, ka vairāk nekā gadsimtu pastāvējušās kompānijas "Claas" vadība bija izstrādājusi iekšēju stratēģijas dokumentu Krievijai noteikto sankciju apiešanai. "Claas" bija viena no pirmajām lielajām Rietumu lauksaimniecības tehnikas kompānijām, kas 2005. gadā sāka ražošanu Krievijā, Krasnodarā atverot 160 miljonu eiro vērtu rūpnīcu, kurā ražo kombainus "Tucano". To komplektēšanai nepieciešamas detaļas no "Claas" Vācijas rūpnīcām Harzevinkelē un Paderbornā.

Sankciju dēļ Krasnodaras rūpnīcas darbība vairākus mēnešus bijusi apturēta, tādēļ "Claas" meklēja iespējas nomaskēt aizliegto detaļu piegādi. Igaunijas muitnieki atklāja šo mēģinājumu un nosūtīja kravu atpakaļ uz Vāciju.

Ienesīgs bizness

Tomēr oktobrī detaļas saņemtas rūpnīcā Krasnodarā. Avoti Vācijā atklājuši, ka "Claas" bizness Krievijā ir ienesīgs, rūpnīcā Krasnodarā tiek saražoti līdz 2500 kombainiem un traktoriem gadā, peļņai sasniedzot 46 miljonus eiro gadā.

Pagaidām nav skaidrs, kā sankcijām pakļautās detaļas nogādātas Krievijā. Igaunijas muitā atzīst, ka Eiropas Savienības robežai ir savi vājie posmi, un nav izslēgts, ka ar manipulētiem pavaddokumentiem un jauniem preču kodiem tās varēja pārvest pār robežu.

"Claas" ģenerāldirektors Krievijā Ralfs Bendišs ir bijis arī Vācijas goda konsuls Krasnodarā, viņa adrese ir rūpnīcas teritorijā. "Claas" noliedz sankciju pārkāpšanu un uzstāj, ka ir apturējis piegādes Krievijai, tomēr rūpnīcu Krasnodarā vēlas saglabāt.

Vidusāzijā uzplaukst mežizstrāde

Pēc aizlieguma ES importēt Krievijas un Baltkrievijas koksnes ražojumus uz Latviju sākušas plūst kravas no Kazahstānas un Kirgizstānas – valstīm, kurās ir ļoti maz meža un no kurām Latvija agrāk neko tādu nebija pirkusi, izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".

Pagājušā gada beigās Latvijā koksnes imports no Kirgizstānas no nulles uzkāpa līdz 829 000 eiro, no Kazahstānas – līdz 1,85 miljoniem eiro. Tas pats notiek citās ES valstīs. No 445 000 eiro vērta eksporta uz ES valstīm 2020. un 2021. gadā abas Vidusāzijas valstis pērn ES vismaz uz papīra ieveda koksnes produktus vairāk nekā 30 miljonu eiro vērtībā.

Galvenie adresāti ir Lietuva, Polija, Vācija, Latvija un Dānija. Lietuvas muita ir pārliecināta, ka šis pieaugums skaidrojams ar ES sankciju apiešanu, ievedot Krievijas un Baltkrievijas koksni ar viltotiem Kirgizstānas un Kazahstānas sertifikātiem.

Pirms Krievijas februāra iebrukuma Ukrainā Baltkrievija ar blīvu mežu platību un labi attīstītu rūpniecību bija viens no lielākajiem koksnes avotiem ES. 2021. gadā Baltkrievija Eiropas tirgum piegādāja koksni 1,37 miljardu eiro vērtībā, atpaliekot tikai no Ķīnas un Krievijas.

Lietuvas muita sākusi stingrāk kontrolēt koksnes kravas un jau apturējusi vairākas, kas šķietami nāk no Vidusāzijas, bet patiesībā ir no Krievijas vai Baltkrievijas.

Mūsu valstī nepietiekami skaidru izcelsmes dokumentu dēļ tikai trim koksnes kravām liegts šķērsot Latvijas–Krievijas robežu. Viena bija tranzīta krava no Kazahstānas uz Poliju, jo amatpersonas pamanīja, ka pavaddokumenti satur informāciju par Krievijas uzņēmumu. Koksnes granulu kravai no Kirgizstānas atteikta muitas procedūra, jo atklājās, ka patiesā izcelsmes valsts ir Baltkrievija. Trešā bijusi granulu krava no Kazahstānas, taču muita atteikusies precizēt noraidīšanas iemeslus.