"PSRS 2.0" vai "nācija Z" - Eiropas Parlaments nosauc trīs Krievijas nākotnes scenārijus
12. janvārī Eiropas Parlamenta pētnieki prezentēja savus ziņojumus ar redzējumu par 2023. gada galvenajām problēmām un to iespējamiem risinājumiem. Viens no desmit referātiem bija veltīts Krievijas Federācijas nākotnei.
Pēc kara Ukrainā Krievija vājināsies militārā, ekonomiskā un ģeopolitiskā ziņā, tomēr tas nenozīmē, ka tā kļūs mazāk bīstama saviem pilsoņiem un Eiropai, uzskata ziņojuma autore, Eiropas Parlamenta pētniecības dienesta politiskā analītiķe Anna Kaprīle, ar kuru kontaktējās "DW". Kaprīle ir pārliecināta, ka demokrātisko pārvērtību perspektīva Krievijā ir pārāk tāla.
Pirmais scenārijs: totalitārisms
Viņa prezentēja trīs scenārijus notikumu attīstībai Krievijā. Pirmais scenārijs tiek īstenots jau tagad, viņa ir pārliecināta. Saskaņā ar to Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms evolucionē paša sevis trīskāršā versijā uz iesakņojušos supercentralizētu, supercentralizētu, pustotalitāru vai totalitāru režīmu.
Arvien stingrākas represijas un, iespējams, karastāvokļa ieviešana, ļaus federālajām un reģionālajām varas iestādēm atbildēt uz kara prasībām, starp kurām būs arī jaunais mobilizācijas vilnis. Paralēli strauji tiks ieviestas un paplašinātas ideoloģiskās apstrādes programmas, kas domātas, pirmkārt, jauniešiem.
"Krievijas analītiskie centri jau sagatavojuši projektu ar dažādiem šī scenārija attīstības modeļiem zem daiļrunīgiem nosaukumiem. Visperspektīvākais, pēc to autoru domām, ir "PSRS 2.0", bet strīdīgākais - "nācija Z".
"Jau tā supercentralizētā un supersekundārā režīma pastiprināšanās var novest pie Kremļa lēmumu pieņemšanas procesa paralīzes ar fatālām sekām, īpaši kaujas laukā," prognozēja Kaprīle.
Otrais scenārijs: sabrukums
"Militāras neveiksmes un krīzes, pieaugoša pamestības sajūta beztiesiskām iedzīvotāju grupām un reģioniem iedragās ne tikai reģionālo un ekonomisko elišu atbalstu, bet arī iedzīvotāju uzticību esošajam režīmam, kas novedīs pie tā sabrukuma," paredz analītiķis. Iznākums, viņasprāt, būs atkarīgs arī no situācijas karā.
Izvairīties no sabrukuma šis režīms varētu tikai nomainot Putinu ar jaunu figūru. Ar specdienestu svētību šis ieceltais varētu izvest Krieviju no strupceļa, veicot savlaicīgu politisku manevru - pēc Putina iniciatīvas, ar viņa piekrišanu vai uz Krievijas prezidenta šķietamu vai reālu veselības problēmu pamata, spriež Kaprīle.
Ja 2024. gada prezidenta vēlēšanas karastāvokļa apstākļos nepārcels, lai izvairītos no Baltkrievijas scenārija, tad tās var kļūt par brīdi, kad tiek nomainīts "jumts" ar likumības skatu, saglabājot pie varas tās pašas elites, uzskata analītiķe.
Putina nomaiņa gan var izrādīties neīstenojama: vai nu par varu karojošās puses bloķēs viena otru, vai arī tajā brīdī kļūs neiespējami turpināt karu. Tādā gadījumā, pēc Annas Kaprīles domām, sabrukumam varētu sekot nevaldāma haosa periods, kurā līderi būs militarizēto formējumu vadītāji Jevgēņijs Prigožins un Ramzans Kadirovs.
Trešais scenārijs: sašķelšanās
Tālāk situācija saskaņā ar ziņojumu var attīstīties pretējos virzienos un novest vai nu pie īstas varas maiņas pazīstamu opozīcijas līderu, piemēram, Alekseja Navaļnija vadībā, vai pie galēji labējo kustību celšanas, kas pieņemas spēkā militārās retorikas rezultātā.
Un tas savukārt var novest pie maz ticama, bet ārkārtīgi bīstama trešā scenārija - Krievijas Federācijas sašķelšanās. "Valstij ar 85 subjektiem un vairāk nekā 150 etniskajām grupām ir liels potenciāls daļējai sadrumstalotībai, lai gan nedomāju, ka tā notiks, balstoties uz sakārtotām sarunām starp Krievijas subjektiem, drīzāk tā būs vienkārši sabrukšana varas vakuuma apstākļos," uzskata Anna Kaprīle.
Scenārijs Ukrainai ir saprotamāks, saka eksperts. Neskatoties uz karu un nenoteiktību, Ukrainai pavērās ceļš: Eiropas Savienība tai piešķīra iestāšanās kandidāta statusu. "Nav zināms, kad tā varēs kļūt par ES dalībvalsti un cik tas būs sarežģīti, taču atšķirībā no Krievijas tas ir konkrēts scenārijs," rezumē politoloģe.
