Žurnālistei par Ķīnas valsts noslēpuma izpaušanu piespriež 7 gadus cietumā. FOTO

Žurnāliste Gao Jui, ko Starptautiskais preses institūts 2000.gadā iekļāva 50 "pasaules preses varoņu" sarakstā, notiesāta par valsts noslēpumu nodošanu ārvalstu pilsoņiem, paziņoja tiesa.

Žurnālistes advokāts pauda dziļu sarūgtinājumu par tiesas spriedumu, norādot, ka atzīšanās no Gao panākta ar draudiem viņas dēlam.

Starptautiskās cilvēktiesību aizstāvju organizācijas "Amnesty International" pētnieks Viljams Nē norādīja, ka Gao kļuvusi par upuri Ķīnas patvaļīgajiem un neskaidri formulētajiem valsts noslēpumu likumiem, kas tiek izmatoti pret valdības kritiķiem un aktīvistiem, varasiestādēm vēršoties pret vārda brīvību.

Gao pazuda pagājušā gada aprīlī un pēc mēneša parādījās Ķīnas valsts raidorganizācijā, atzīstoties, ka viņa pieļāvusi kļūdu. Prokurori tiesā to vēlāk izmantoja kā pierādījumu viņas vainai.

Ķīnas "valsts noslēpumu" definīcija ir bēdīgi slavena ar savu plašumu. "Valsts noslēpumu" kategorijā ietilpst arī informācija par ik gadu ar nāvi sodīto cilvēku skaitu, informācija par piesārņojumu un datubāzes, kurās uzskaitīti uzņēmumi.

Prokuratūra Gao lietu saistīja ar 2013.gadā nopludināto Komunistiskās partijas iekšējo dokumentu, kurā aicināts stingri vērsties pret disidentiem un brīdināts piesargāties no Rietumu stila demokrātijas un kritikas par partijas vēsturi.

Gao, kura ir pazīstama liberālo vērtību aizstāve, tika arestēta arī 1989.gadā pēc slaktiņa Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā, kur Ķīnas armija nošāva simtus, iespējams, pat tūkstošus demokrātijas atbalstītāju protestu dalībnieku.

Tuvojoties slaktiņa 25.gadadienai, Gao kopā ar desmitiem citu valdības kritiķu, tika aizturēta arī pagājušajā gadā.

LETA/Foto: EPA/AFP/Reuters