ASV piemēro sankcijas dažādu valstu pilsoņiem un uzņēmumiem par Krievijas armijas atbalstīšanu
ASV piemēro sankcijas personām un uzņēmumiem visā pasaulē, kas tiek turēti aizdomās par Krievijas armijas atbalstīšanu karā pret Ukrainu.
Atšķirībā no iepriekšējām sankcijām, kas pamatā tika piemērotas Krievijas uzņēmumiem un pilsoņiem, jaunās sankcijas un diplomātiskie ierobežojumi piemēroti personām un uzņēmumiem, kas nav bāzēti Krievijā, tai skaitā dažiem Francijas nekustamā īpašuma uzņēmumiem, vairākiem Šveices pilsoņiem un kādam mikroelektronisko komponentu pircējam no Taivānas.
Viņi visi apsūdzēti par Krievijas armijas piegāžu ķēdes finansiālu atbalstīšanu.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens aicinājis uzņēmumus būt uzmanīgiem un neiesaistīties darījumos, par kuriem var tikt piemērotas sankcijas, un norādījis, ka ASV "turpinās apkarot Krievijas mēģinājumus izvairīties no starptautiskajām sankcijām, lai finansētu savu kara mašīnu".
ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs un Valsts departaments uzskaitījis 14 fiziskās personas, 28 uzņēmumus un un astoņas lidmašīnas, kas identificētas kā tā starptautiskā tīkla sastāvdaļa, kas iepērk tehnoloģijas Krievijas militāro spēju palielināšanai.
Papildus tam sankcijas piemērotas arī Krievijas oligarha Suleimana Kerimova ģimenes locekļiem, kā arī krievu uzņēmējam un investoram Muratam Aljevam, kurš agrāk vadīja Kerimova investīciju firmu, kā arī septiņām ar viņiem saistītām kompānijām.
"Kopā ar mūsu plašo partneru koalīciju mēs turpināsim izmantot savas sankcijas un eksporta kontroli, lai vājinātu Krievijas armiju kaujas laukā un samazinātu ieņēmumus, kurus Putins izmanto, lai finansētu savu brutālo iebrukumu," paziņojusi ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.
ASV Finanšu ministrijas, Tirdzniecības ministrijas un Nacionālās izlūkošanas direktora biroja amatpersonas oktobrī tikās ar 33 valstu Finanšu ministriju amatpersonām, lai apspriestu starptautisko sankciju un eksporta kontroles ietekmi uz Krievijas armijas piegāžu ķēdēm.
Šajā sanāksmē Nacionālās izlūkošanas direktora birojs dalījās ar informāciju, ka Krievija kopš kara sākuma esot zaudējusi vairāk nekā 6000 bruņojuma vienību un vērsusies pie Irānas un Ziemeļkorejas, cerot uz piegādēm no šīm valstīm.
Krievija pagājušajā nedēļā paziņoja par atkāpšanos no Hersonas uz Dņepras upes austrumu krastu. Hersonā, kas astoņus mēnešus atradās okupācijas varā un bija lielākā pilsēta, kuru Krievijai izdevies ieņemt kopš atkārtotā uzbrukuma sākuma, Ukrainas armija iegāja 11.novembrī.
ASV varasiestādes oktobrī arī atmaskoja divas shēmas, kas ļāva augsto tehnoloģiju pārdošanu Krievijai. Saistībā ar darbību vienā no šīm shēmām apsūdzēti arī Latvijas pilsoņi.
Jau vēstīts, ka trīs Latvijas pilsoņi un viens Ukrainas pilsonis apsūdzēti par mēģinājumu nosūtīt Krievijai ASV ražotu augstas precizitātes profilslīpmašīnu, kas var tikt izmantota ieroču ražošanā vai kodolieroču programmā.
