Noslīcinātā okupantu kuģa “Moskva” jūrniekam atnākusi pavēste. Māte viņu meklē kopš aprīļa
foto: AFP/Scanpix
Oficiāli toreiz Krievijas Aizsardzības ministrija atzina tikai viena jūrnieka bojāeju, 27 cilvēki skaitījās bez vēsts pazuduši, 396 – it kā evakuēti.
Pasaulē

Noslīcinātā okupantu kuģa “Moskva” jūrniekam atnākusi pavēste. Māte viņu meklē kopš aprīļa

Jauns.lv

Krievijas karaflotes lepnuma – kreisera “Moskva” – satriekšana un noslīcināšana izvērtās par traģēdiju daudzām ģimenēm, turklāt netrūka gadījumu, kad uz tā atradušies jūrnieki faktiski nonāca bezvēsts pazudušo statusā. Vienam no viņiem oktobra beigās, mobilizācijas ietvaros, atnāca pavēste no kara komisariāta. Turklāt ar brīdinājumu – ja neieradīsies, būs sods.

Noslīcinātā okupantu kuģa “Moskva” jūrniekam atnāk...

Šo gadījumu plašāk aprakstījis medijs “Fontanka”.

Mihaila T. ģimenei (vārdu redakcija mainījusi) oktobra beigās – viņa dzimšanas dienā – pienāca pavēste no kara komisariāta.

Tajā jūrniekam uzdots ierasties, lai precizētu mobilizācijas militārās uzskaites dokumentus.

“Par neierašanos norādītajā laikā un vietā bez attaisnojoša iemesla jūs varat tikt saukts pie atbildības,” bija teikts papīrā.

Mihails, protams, neieradās, jo ir pazudis bez vēsts. Viņš bija pavārs uz kreisera “Moskva”, un viņa radi un draugi par viņa patieso likteni neko nezina.

Nav sasniedzams kopš aprīļa

Kā “Fontanka” pastāstīja viens no Mihaila draugiem, obligātajā dienestā viņš devies pirms nepilna gada.

“Uz armiju viņš nerāvās, vilcināja laiku. Taču pagājušajā rudenī šķīrās no meitenes. Līdzekļu, lai risinātu jautājumu ar armiju “alternatīvā” ceļā, viņam nebija, un viņš nolēma doties dienēt,” atceras Mihaila draugs.

Draugi viņu atrunāja, bet māte, gluži otrādi – esot atbalstījusi, jo “īstam vīrietim jādienē armijā”.

“Saikni ar mums viņš uzturēja tikai tad, kad kuģis bija ostā. Par “specoperāciju” viņiem nestāstīja, visu informāciju viņš ieguva no mums, kad izdevās sazināties,” sarunā ar “Fontanka” piebilst Mihaila draugs.

8. aprīlī “Moskva” izgāja no Sevastopoles ostas, kopš tā laika Mihails uz sakariem nav devies.

Saskaņā ar Kremļa oficiālo versiju naktī uz 14. aprīli uz kreisera detonēja kaujas munīcija, ugunsgrēka vietu it kā izdevies lokalizēt, tomēr dienu vēlāk kuģis nogrimis vētras apstākļos.

Starptautiskā sabiedrība tobrīd, neskatoties uz pretrunīgiem Ukrainas puses vēstījumiem, saprata, ka kuģi iznīcinājuši tieši Ukrainas aizstāvji.

Pavēste – cerības stariņš?

Oficiāli toreiz Krievijas Aizsardzības ministrija atzina tikai viena jūrnieka bojāeju, 27 cilvēki skaitījās bez vēsts pazuduši, 396 – it kā evakuēti.

No jūnija līdz septembrim tiesa Krimā, pēc karaspēka daļas komandiera un viņu radinieku pieprasījuma, atzina vēl 17 jūrniekus par mirušiem.

Taču Mihaila starp viņiem nebija. Pēc draugu teiktā, viņa tuvinieki turpina domāt, ka viņš ir izdzīvojis – varbūt viņu izglābis turku kuģis vai viņš varētu būt nokļuvis slimnīcā, un kaut kāda iemesla dēļ nav spējīgs sniegt par sevi ziņas.

“Nekad neticēšu, ka dēlu neredzēšu,” sociālajos tīklos maijā rakstīja Mihaila māte.

Jūnijā viņa publiski vērsās pie viņa un solīja: “Mēs tevi atradīsim, citādāk nevar būt!”

Medijam “Fontanka” Mihaila māte apstiprināja, ka saņēmusi pavēsti, adresētu dēlam: “Pārpratums kaut kāds ir noticis...” Detalizētāk runāt par dēlu viņa esot atteikusies.

“Atnākusī pavēste viņai var būt vēl viens cerību stariņš,” uzskata Mihaila draugi, kuri ir pārliecināti, ka viņš diemžēl ir gājis bojā.

Juridiski Mihails tiek uzskatīts par bezvēsts pazudušu, līdz ar to var pieņemt, ka šī informācija vienkārši nav nonākusi līdz konkrētajam kara komisariātam.

Taču “Fontanka” ziņo, ka pat tādā gadījumā pavēstes sūtīšana ir neizprotama, jo pēc dokumentiem Mihaila dienestam jāturpinās vēl nepilnu gadu.

Atbildīgās iestādes “Fontanka” informēja, ka mobilizācijas ietvaros viņiem esot bijis jāizsūta milzīgs daudzums pavēstu neilgā laikā.

“Rajona kara komisariāta datubāzēm ne vienmēr ir bijusi pieejama aktuālākā informācija. Diemžēl šādas kļūdas ir notikušas,” mediju informēja preses sekretārs Mihails Kaļiņins.