Divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Kā Putins traucē cīņai pret globālo sasilšanu

Uz šī fona gandrīz visas pasaules valstis ir sanākušas Ēģiptē uz ikgadējo ANO klimata samitu. Jau pirms pilnvērtīgas COP 27 konferences atklāšanas pirmdien kļuva skaidrs, ka rezultāti ir neiepriecinoši, bet aizvadītais gads nevis tuvināja, bet attālināja cilvēci no lolotā mērķa saglabāt planētu dzīvībai derīgu.

Pie tā ir vainojama, pirmkārt, post-kovida ekonomiskā krīze pasaulē, un, otrkārt, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš pret Eiropu ir izraisījis enerģētikas karu, bet pret Ukrainu - īstu, ar teritoriju sagrābšanu un desmitiem tūkstošu nogalināto.

“Samits norit viennozīmīgas ārkārtas klimata situācijas laikā - briesmīgi plūdi, bezprecedenta karstums, spēcīgs sausums un spēcīgas viesuļvētras,” atzina sanāksmes organizatori. “Vienlaikus miljoniem cilvēku visā pasaulē cieš no enerģētikas un pārtikas krīzēm, ūdens trūkuma un reālu ienākumu krituma.”

“Visas šīs problēmas padziļina smagi ģeopolitiski konflikti. Šādā grūtā situācijā dažas valstis ir apklusinājušas vai pat izbeigušas cīņu pret klimata pārmaiņām un ar divkāršu enerģiju sākušas dedzināt fosilo kurināmo,” teikts COP 27 konferences uzrunā.

Sasilšana “katastrofālā ātrumā”

No iepriekšējiem 26 ANO klimata samitiem tikai viens pagaidām iegājis vēsturē - Parīzes 2015. gadā, kurā pasaule vienojās censties apturēt planētas sakaršanu 1,5 °C robežās pret pirmsindustriālo līmeni un nekādā gadījumā nepieļaut sasilšanu par 2 °C, kam draud katastrofālas sekas: jaunas dabas katastrofas, masveida migrācija un nabadzība.

Parīzes vienošanās paredzēja līdz 2050. gadam samazināt emisijas, taču konkrētus mērķus un saistības nevienam neuzlika - tā ir brīvprātīga lieta. Lai gan zinātnieki jau pērn brīdināja, ka ar pašreizējiem tempiem mērķi sasniegt neizdosies, pagaidām nekas nav mainījies.

No 194 Parīzes vienošanās parakstītājvalstīm aizvadītā gada laikā tikai 24 prezentēja atjaunotus plānus. To vidū nav ne ASV ar Ķīnu - pirmās un otrās pasaules ekonomikas un divu lielāko izmešu avotu - ne citu rūpniecības lielvalstu.

Vēl vairāk – enerģētiskās krīzes dēļ “zaļo” revolūciju enerģētikā nācās likt uz pauzes. Kremlis ar dažādiem ieganstiem samazināja “tīrās” gāzes piegādes ES, un eiropiešiem nācās “netīrās” ogļu spēkstacijas iekonservēt.

“Globālā sasilšana turpinās,” secinājusi Pasaules meteoroloģijas organizācija svētdien publicētajā planētas stāvokļa pārskatā. Tikai pateicoties trīskāršajam “La Niña” (Klusā okeāna temperatūras pazemināšanās fenomenam) 2022. gads visdrīzāk būs “tikai” piektais vai sestais karstākais visā novērojumu vēsturē.

Tomēr ilgtermiņa tendence nemainās, un jaunais rekordkarstākais gads ir tikai laika jautājums.”
“Viss mainās katastrofālā ātrumā,” ziņojumu komentēja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs svētdien uzrunā COP 27 dalībniekiem.

“Karstums ar katru vilni ir arvien intensīvāks. Okeāna līmenis ceļas uz pusi straujāk nekā 1990. gados, apdraudot miljardiem cilvēku salās un piekrastes rajonos. Ledāji kūst rekordlielā ātrumā, kas apdraud veselu kontinentu ūdensapgādi.”

Putins sajaucis kārtis

Pagājušajā COP 26 samitā Glāzgovā kļuva skaidrs, ka globālās sasilšanas apkarošanai ir divas problēmas: enerģētikas krīze, kas norauj termiņus pārejai uz “zaļo” enerģētiku, un bagāto valstu nevēlēšanās maksāt trūcīgajiem kompensāciju par atteikšanos no fosilajiem enerģijas avotiem.

Pirmkārt, sankcijas par kopš Otrā pasaules kara neredzēto agresiju Eiropā un Kremļa jau pirms tam sāktais gāzes karš ar ES noveda pie vairākkārtēja gāzes cenu kāpuma un iedzīvotāju neapmierinātības.

Saskaņā ar aptauju, kas vasarā tika veikta pēc OECD bagāto valstu pasūtījuma, 90% attīstīto valstu iedzīvotāju nenoliedz globālo sasilšanu, uzticas zinātnieku secinājumiem, ka to izraisījis cilvēks, un saprot, ka tā apdraud dzīvību uz Zemes.

Tomēr mazāk nekā 40% tic, ka var neitralizēt izmešus līdz gadsimta beigām, nepasliktinot dzīves kvalitāti, un tikai 34-37% ir gatavi vispārēja labuma dēļ mazāk braukt ar mašīnām vai samazināt apkuri.

Otra problēma - uzticība starp bagātajiem un nabagajiem. 
Industriāli attīstītās valstis piedāvāja visiem samazināt izmešus, tomēr tie, kas tikko sāka kļūt bagāti, atbildēja, ka tas nav godīgi, jo atmosfērā uzkrātās siltumnīcas gāzes ir industriālās revolūcijas Rietumos rezultāts, pateicoties kurai tā arī kļuva bagāta. Tagad jādod iespēja jaunattīstības valstīm uzbūvēt rūpniecību un panākt Rietumus ar veco fosilo paņēmienu - vai nu piespiest Rietumus samaksāt par jaunām “zaļajām” tehnoloģijām.

Lai risinātu šo problēmu, bagātās valstis ir uzņēmušās solījumu katru gadu atvēlēt pa 100 miljardiem dolāru jaunattīstības ekonomikām zaudējumu kompensēšanai no izmaksu samazināšanas izmešiem, raksta BBC.

Solījumu viņi nepildīja. Rezultātā pērn Glāzgovā jaunattīstības valstis Indijas veidolā pieprasīja palielināt izmaksas līdz 1 triljonam gadā. Diskusija nonāca strupceļā, un līdz pēdējam brīdim šķita, ka arī Ēģiptē uz COP 27 tā neizkustēsies no vietas.

Tomēr sarunas diez vai atrisinās dziļās domstarpības un krīzes, kas traucē pašreizējām paaudzēm novērst uzmanību no pašreizējām nebūšanām un nopietni ķerties pie nākamo paaudžu problēmu risināšanas.

Uzticību starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm iedragājis Krievijas karš pret Ukrainu, kas saasinājis ASV un Ķīnas - divu galveno izmešu avotu - savstarpējo konkurenci. Un tas pats karš nostādīja jaunattīstības valstis pārtikas un enerģētikas krīzes priekšā, turklāt pēdējais skāra arī attīstīto Eiropu.

Tomēr COP 27 atliek pasaulei atgādināt, ka kodolapokalipses draudi no Putina neatceļ grūto un laikietilpīgo nepieciešamību atcerēties par klimata apokalipses draudiem, aiz kuriem stāv nevis autokrāta kareivīgā retorika, bet gan 14 tūkstošu zinātnisko darbu secinājumi, zem kuriem parakstījušās 195 pasaules valstis, ieskaitot Krieviju.