Vai Putins stiepjas pēc kodolpogas?
Pēc daudzu ekspertu vērtējuma, tuvāk kodolkara reālai uzsākšanai pasaule ir bijusi tikai Karību krīzes laikā, kad pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados PSRS slepus izvietoja kodolraķetes Kubas teritorijā. Toreiz gan apokalipsi izdevās novērst.
Kaut arī daudzi netic, ka Maskava uzdrošināsies izmantot kodolieročus, Krievijas amatpersonu un vadošo propagandistu izteikumi kļūst arvien histēriskāki. Protams, maz ticams, ka tiktu palaistas starpkontinentālās ballistiskās raķetes, taču Krievijas rīcībā ir arī pietiekams daudzums taktisko kodolieroču – to arsenāls ir lielākais pasaulē.
Piesegam izmanto pseidoreferendumus
Jau pirmajā paziņojumā pēc februāra iebrukuma Ukrainā Krievijas diktators Vladimirs Putins visai skaidri lika noprast, ka citu valstu tiešas iejaukšanās gadījumā viņš ir gatavs izmantot arī atomieročus.
Faktiski visās kodolvalstīs atomieroču lietošana formāli paredzēta tikai citas valsts uzbrukuma gadījumā, un arī Krievijas vēstījumi liek domāt, ka tas var notikt tikai šādā situācijā. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs pat apzīmējis četras konkrētas situācijas, kad tas varētu notikt, taču tās attiecas uz gadījumiem, kas kopumā raksturojami kā tiešs uzbrukums Krievijai un tās eksistences apdraudējums. No 27. februāra pēc Putina pavēles Krievijas Stratēģiskie spēki ir paaugstinātā kaujas gatavībā.
Situāciju var mainīt pseidoreferendumu rezultāti okupētajās Ukrainas teritorijās, kur iebrucēji ziņo par teju vai 100% iedzīvotāju vēlmi pievienoties Krievijai. Kremlis, neraugoties uz pasaules aso reakciju, šīs zemes pasludinājis par savām teritorijām, uzskatot, ka Ukrainas karaspēks formāli būs iebrucis Krievijā. Ukraiņi, protams, zem ieroču stobriem sarīkotos referendumus neatzīst un atkāpties negrasās.
Rietumi zina, kur atrodas Putina gulta
Pēdējā laikā visai histēriskais Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieks un bijušais premjers Dmitrijs Medvedevs izteicies: “Iztēlojieties, kas notiks, ja Krievijai nāksies pret Ukrainas režīmu, kurš ir veicis liela mēroga agresiju, kas apdraud mūsu valsts pastāvēšanu, lietot pašu iedarbīgāko ieroci. Uzskatu, ka NATO šādā gadījumā konfliktā tieši neiejauksies, jo Vašingtonas, Londonas un Briseles drošība Ziemeļatlantijas aliansei ir daudz svarīgāka nekā nevienam nevajadzīgās Ukrainas liktenis.”
Tikmēr daudzas augstas Rietumu amatpersonas, tostarp ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, gan likušas noprast, ka Maskava ir visai sīki un skaidri informēta par sekām, kādas gaidāmas jebkādu kodolieroču izmantošanas gadījumā. Vieni eksperti uzskata, ka tā varētu būt momentāna un pilnīga Krievijas Melnās jūras flotes iznīcināšana, citi apgalvo, ka Putinam personiski iesniegts pilns viņa rezidenču saraksts – līdz pat tādiem sīkumiem kā norādes, kur katrā no šīm vietām atrodas viņa gulta.
Pasaule uz kodolpulvera mucas
Pasaulē ir deviņas valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči – ASV, Krievijas, Lielbritānijas, Francijas un Ķīnas rīcībā tie bija vēl pirms 1970. gada kodolieroču neizplatīšanas līguma, un tikai šo valstu arsenāls uzskatīts par legālu. Tagad šo valstu pulkā ir vēl Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja, kā arī Izraēla, kura pati to nekad oficiāli nav atzinusi. Zem lielas jautājuma zīmes joprojām ir arī Irāna.
Kopējais aptuvenais kodolgalviņu skaits ir gandrīz 16 500, no kurām 14 000 aptuveni vienādās daļās ir ASV un Krievijas rīcībā. Ballistisko raķešu skaits ir zināms visai precīzi, bet citādi izskatās situācija taktisko kodolieroču jomā. Šis ieroču veids nav iekļauts nevienā no starptautiskajām konvencijām un līgumiem, līdz ar to vajadzības gadījumā Krievija tos pat var uzskatīt par parastajiem ieročiem.
Atomlādiņš no lielgabala
Taktiskie kodolieroči ir salīdzinoši nelielas jaudas lādiņi, kas domāti ierobežota atomsprādziena izraisīšanai. Tos var uzstādīt gan uz raķetēm, gan arī izšaut no parasta lielgabala. Sprādziena jauda svārstās no vienas kilotonnas (atbilst 1000 tonnām trotila) līdz 100 kilotonnām, atkarībā no nesēja veida. Salīdzinājumam – 1945. gadā uz Hirosimu Japānā nomestās ASV atombumbas jauda bija 15 kilotonnu, un pilsēta pēc šā sprādziena bija pilnībā nopostīta.
Pēc rietumvalstu izlūkdienestu informācijas, Krievijas rīcībā šobrīd ir aptuveni 2000 taktisko kodolgalviņu. Pārsvarā tās izvietotas dažāda tāluma taktiskajās raķetēs, kurām kā palaidējus var izmantot gan lidmašīnas, gan kuģus un pārvietojamās sauszemes artilērijas iekārtas.
Ar pašām mazākajām kodolgalviņām aprīkoti pat lielkalibra artilērijas šāviņi, kuru lidojuma tālums ir aptuveni 40 līdz 50 kilometru. Pasaules praksē līdz šim šādi ieroči vēl nekad nav izmantoti, taču ASV uzskata, ka Krievija pēdējā laikā ir īpaši strādājusi pie to attīstības, palielinot gan precizitāti, gan izmantošanas attālumu. Rietumvalstīs šis bruņojuma veids nav īpaši izplatīts, jo vairumā to militāro koncepciju valda uzskats, ka lokāli jautājumi karalaukā risināmi ar parastajiem ieročiem.
Kādi būtu postījumi
Izšaujot artilērijas lādiņu ar vienas kilotonnas jaudu, postījumi būs relatīvi nelieli, un tādus var izmantot kaujas grupas un tehnikas iznīcināšanai. Arī radioaktīvo putekļu izplatība nebūs sevišķi liela, jo šajā gadījumā izpaliks parasti attēlos redzamā atomsēne milzu augstumā. Šāda lādiņa radītie postījumi sniegtos dažu kilometru rādiusā. Ir zināms, ka Krievijai apbruņojumā ir arī ar šādiem lādiņiem aprīkotas pretgaisa aizsardzības raķetes.
Turpretim pēc 100 kilotonnu jaudas lādiņa postījumi būs visai nopietni. Aptuveni divu kilometru rādiusā būs iznīcināts pilnīgi viss, bet kopējā postījumu robeža būtu diametrā no 16 līdz 20 kilometriem, un tā jau ir Latvijas mērogiem visai liela pilsēta. Jāatzīmē arī, ka atšķirībā no ballistiskajām raķetēm taktisko kodolieroču izmantošana var notikt bez tā saucamā kodolčemodāna un procesa, kuru kontrolē trīs līdz pieci cilvēki, tāpēc Putins var šādu lēmumu pieņemt arī vienpersoniski
Pavalstniekus sagatavo kodolkaram?
Tiesa gan, eksperti vēl joprojām nav pārliecināti, ka Putins riskēs ko tādu darīt, bet tikpat nepārliecināti viņi ir arī par to, kāda varētu būt Rietumu reakcija pēc taktisko kodolieroču lietošanas. ASV gan paziņojušas, ka nodrošinās Ukrainai kodollietussargu, un profilakses nolūkos uz vienu dienu visām NATO lidmašīnām pat bija izslēgti to atrašanās vietas noteicēji.
Tikmēr Putina varas sistēmu apkalpojoši propagandisti televīzijā aicina veikt kodoltriecienus pa “lēmumu pieņemšanas centriem”, un tie viņu izpratnē var būt gan Kijiva, gan Brisele un Vašingtona. Izskan arī versija, ka mobilizācijas mērķis patiesībā ir krievu sagatavošana kodoluzbrukumam.
Proti, mest karā simtiem tūkstošu neapmācītu un nožēlojami ekipētu upurjēru no militārā viedokļa šķiet bezjēdzīgi. Taču, kad daudzi no viņiem būs ziedoti uz rašisma altāra, Putins saviem pavalstniekiem var paziņot, ka vienīgā iespēja glābt vēl palikušos ir nomest uz Ukrainu atombumbu...
