Pagalam neprognozējamas un ļoti, ļoti būtiskas - Lielbritānijā rit vēlēšanas
Ceturtdien briti dodas pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos savus pārstāvjus Vestminsterā, taču jau iepriekš eksperti atzinuši, ka šīs ir visneprognozējamākās vēlēšanas, kādas Apvienotajā Karalistē pieredzētas pašreizējās paaudzes dzīves laikā.
Vairums aptauju liecina, ka abu lielāko partiju - toriju un leiboristu - izredzes ir līdzīgas un neviena no tām nevar cerēt uz absolūto vairākumu parlamentā.
Neskatoties uz 37 dienas ilgo oficiālo kampaņu, kas bija garākā modernās Lielbritānijas vēsturē, nedz pašreizējā premjerministra pārstāvētajiem konservatīvajiem, nedz opozīcijā esošajiem Eda Milibenda vadītajiem leiboristiem tā arī nav izdevies iegūt nepārprotamu pārsvaru, un ceturtdienas vēlēšanu iznākums, domājams, radīs vēl lielāku neskaidrību par nākotni.
Turklāt, pateicoties neierastai apstākļu sakritībai, likmes ir augstākas nekā parasti, jo no vēlēšanu rezultātiem var būt atkarīgas gan Lielbritānijas turpmākās attiecības ar Eiropas Savienību (ES), gan pašas Apvienotās Karalistes turpmākais liktenis.
Ja torijiem izdosies saglabāt varu, Kemerons ir apsolījis sarīkot referendumu par Lielbritānijas turpmāko dalību ES. Tikmēr aptaujas liecina, ka, par spīti pagājušā gada sakāvei neatkarības referendumā, trešo lielāko pārstāvniecību Vestminsterā varētu izcīnīt skotu nacionālisti.
"Sekas tam, ja jūs izdarīsiet nepareizu izvēli, var būt pašas sliktākās, un (..) dažu gadu laikā divas savienības, kas ir stūrakmens ikviena brita labklājībai un dzīvesveidam, būs zaudētas," sarunā ar aģentūru "Reuters" atzina liberāldemokrātu līderis Niks Klegs, kas pašreizējā valdībā ieņem vicepremjera amatu.
Pirms pieciem gadiem Lielbritānijā tika izveidota pirmā koalīcijas valdība kopš Otrā pasaules kara gadiem, jo, konservatīvajiem vēlēšanās neiegūstot absolūto vairākumu, nācās vienoties ar centrisko Liberāldemokrātisko partiju.
Tolaik daudzi briti domāja, ka tas ir izņēmuma gadījums.
Taču iepriekš marginālo politisko partiju popularitātes pieaugums, savas pozīcijas nostiprinot Skotu nacionālajai partijai (SNP) un eiroskeptiskajai Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai (UKIP), politiskā ainava kļuvusi fragmentēta un abas lielākās partijas zaudējušas daļu sava elektorāta.
No piecām sabiedriskās domas aptaujām, kuru rezultāti tika publiskoti otrdien, divās vadībā bija konservatīvie, viena uzvaru solīja leiboristiem, bet divas liecināja, ka abu lielāko partiju izredzes ir līdzvērtīgas.
Tiesa gan, saskaņā ar uzņēmuma "ComRes" veiktās aptaujas rezultātiem, kurus trešdien publicēja laikraksts "Daily Mail" un televīzijas kanāls ITV, torijiem izdevies izvirzīties vadībā, apsteidzot leiboristus par trim procentpunktiem.
Kā liecina šī aptauja, par konservatīvajiem gatavojas balsot 35% britu, kamēr leiboristus grasās atbalstīt 32%. Uz 14% balsu var cerēt UKIP, bet liberāldemokrātiem varētu tikt deviņi procenti balsu.
Savukārt saskaņā ar trešdien publiskoto uzņēmuma TNS veikto aptauju toriju pārsvars pār leiboristiem ir tikai viens procentpunkts.
Taču arī šīs aptaujas apstiprina pārējo aptauju konstatēto, ka neviena no abām lielākajām partijām neiegūs absolūto vairākumu.
Lai iegūtu absolūto vairākumu, partijai ir jāizcīna vismaz 326 no 650 deputātu vietām, taču abas lielākās partijas saskaņā ar ekspertu aplēsēm šobrīd puslīdz droši var cerēt vien uz aptuveni 280 vietām katra.
Patiesībā nepieciešamais vietu skaits vairākuma nodrošināšanai var būt nedaudz mazāks, jo īru nacionālisti, kas pārstāv partiju "Sinn Fein", tradicionāli atsakās ieņemt viņu izcīnītās vietas Vestminsterā.
Daļa politiķu gan apgalvo, ka aptauju rezultāti esot maldinoši.
Piemēram, kādreizējais leiboristu līderis Nīls Kinoks norādījis, ka vēlētāji "kaunas" aptaujātajiem atklāt to, kā viņi grasās balsot. Viņš pats par to pārliecinājies 1992.gadā, kad aptaujas vēlēšanu priekšvakarā viņam solīja uzvaru ar nelielu balsu pārsvaru.
"Cilvēki, kas aptaujātājiem saka, ka nav pārliecināti, kā balsos, vai ka nebalsos par konservatīvajiem, balsošanas kabīnes vienatnībā nospriež: "Pie velna, turēšos pie tā, ko pazīstu"," sarunā ar žurnālu "New Statesman" paskaidroja Kinoks.
Izredzes, ka stabilu valdību izveidot būs grūti un ka nepārliecinošais vēlēšanu iznākums paver ceļu visdīvainākajām politiskajām kombinācijām, likušas dažiem ekspertiem jau sākt runas par tradicionālās Lielbritānijas vēlēšanu sistēmas mainīšanu, ko vēl tikai 2011.gadā vairums britu referendumā noraidīja.
Lai gan lielo partiju līderi pamanījušies izvairīties no nopietnām kļūdām kampaņas laikā, izbēgt no mediju un vēlētāju izsmiekla tiem pilnībā nav izdevies. Tā, piemēram, Kemerons publikā nespēja atcerēties savas iecienītās futbola komandas nosaukumu, bet Milibends savus priekšvēlēšanu solījumus licis iekalt milzīgā laukakmenī, izpelnoties ironiskas piezīmes par centieniem ieņemt Mozus vietu.
Tikmēr pašā vēlēšanu priekšvakarā pazemojošu triecienu saņēmusi UKIP, kas bijusi spiesta atsaukt vienu no saviem kandidātiem, kurš piesolījis "ietriekt lodi" savā aziātu izcelsmes sāncensī no konservatīvo rindām, ja kādudien kļūšot par premjeru.
Kemerons savu priekšvēlēšanu kampaņu balstījis uz Lielbritānijas tautsaimniecības atlabšanu, kas noris straujāk nekā vairumā citu attīstīto pasaules valstu.
Taču neiepriecinošie aptauju rezultāti lika viņam pēdējā brīdī nedaudz mainīt uzsvarus un apsolīt, ka konservatīvo uzvaras gadījumā arī ierindas briti izjutīs ekonomikas atlabšanas rezultātus, ceļoties to dzīves līmenim.
Tomēr vienlaikus viņš brīdināja, ka leiboristu mazākuma valdība var nonākt atkarībā no skotu nacionālistiem, kas to šantažēs, piespiežot tērēt vairāk un audzēt Lielbritānijas parādu.
"Rītdien britu tauta izdarīs vissvarīgāko izvēli šīs paaudzes dzīves laikā," trešdien uzsvēra Kemerons.
Arī savā "Facebook" lapā viņš brīdinājis, ka "Lielbritānijas nākotne atrodas uz naža asmens", un mudinājis vēlētājus dot viņam "vēl piecus gadus, lai pasargātu mūsu ekonomiku".
Milibends, kura kampaņas stūrakmens ir grūtību māktā Nacionālā veselības dienesta (NHS) glābšana, arī pēdējā brīdī uzsvēris britu ceturtdienas izšķiršanās nozīmīgumu.
"Vēlēšanu izvēle ir šāda - leiboristu valdība, kas pirmajā vietā liek darbaļaudis, vai valdība, kura iestājas tikai par nedaudzajiem priviliģētajiem," norādīja leiboristu līderis.
Savukārt Farāžs laikraksta "Daily Express" ievadlapā aicinājis britus "balsot par pārmaiņām", piebilstot, ka tas būtu "farss", ja viņa partija neizcīnītu vairāk kā tai prognozētās pāris vietas, lai gan to atbalsta līdz pat 15% britu.
"Katra balss par UKIP ir balss par pārmaiņām, par pārmaiņām ne tikai mūsu valsts kursā, bet arī par pārmaiņām vēlēšanu sistēmā, jo tā, kura mums ir, vairs nedarbojas," norādījis eiroskeptiķu līderis.
Līdztekus vairāk vai mazāk pazīstamajām partijām vēlēšanās startē 72 tā dēvētās viena jautājuma partijas, kas izvirzījušas tikai pa vienam kandidātam atsevišķā vēlēšanu apgabalā.
Vēlēšanu iznākumu neskaidrība likusi dažām partijām jau iepriekš censties definēt priekšnosacījumus leģitīmas valdības izveidei.
Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem pie varas var nonākt jebkura partija, kas spēj nodrošināt parlamenta atbalstu savai likumdošanas programmai. Taču saskaņā ar nerakstītajiem likumiem, kuri balstīti pēc noklusējuma pieņemtajā konvencionālajā kārtībā, valdības veidošana tiek uzticēta partijai, kas ieguvusi visvairāk balsu.
Taču ja starp abu lielāko partiju pārstāvniecībām atšķirība ir vien pāris vietu, tās abas var pieteikt pretenzijas uz valdības veidošanu, tādējādi izraisot iespējamu politisko strupceļu.
Šajā nenoteiktības gaisotnē savu vārdu steigusi paust arī ļoti politizētā britu prese.
Leiboristiem simpatizējošais laikraksts "Daily Mirror" brīdina lasītājus, ka Kemerons divās trešdaļās slimnīcu atlaidīšot medmāsas.
Tikmēr torijus atbalstošais "Sun" titullapā ievietojis Milibenda fotogrāfiju, kurā leiboristu līderis redzams tiesājot sviestmaizi ar bekonu. Attēlu pavada paraksts: "Nenorijiet viņa melus un atstājiet viņu aiz durvīm." Vārda "meli" literārās formas vietā laikraksts lieto koknija žargona apzīmējumu "porkies", kas rada asociācijas ar cūkgaļu ("pork").
Arī otrs visvairāk lasītais britu laikraksts "Daily Mail" mudina vēlētājus atstāt "Sarkano Edu" aiz durvīm".
Kopumā vēlēšanās startē 3971 kandidāts, kas ir par 162 mazāk nekā 2010.gada vēlēšanās. No visiem pieteiktajiem kandidātiem 26,1% ir sievietes, kamēr iepriekšējās vēlēšanās daiļā dzimuma kandidāšu proporcija bija tikai 21,1%. "Visfemīnākā" šajās vēlēšanās ir Zaļā partija, no kuras kandidātiem sievietes ir 37%, kamēr "vismaskulīnākā" ir UKIP, no kuras izvirzītajiem pretendentiem tikai 12% ir daiļā dzimuma pārstāves.
Vēlēšanās ceturtdien ir tiesības piedalīties 45 miljoniem balsstiesīgo britu. No viņiem aptuveni 15% nobalsojuši jau iepriekš pa pastu.
Līdztekus vispārējām vēlēšanām gandrīz visā Anglijā, izņemot septiņas vienotās pārvaldes teritorijas un 32 Londonas rajonus, notiek arī municipalitāšu vēlēšanas.
Iecirkņi durvis vērs plkst.7 (plkst.9 pēc Latvijas laika) un balsošana turpināsies līdz plkst.22.
Nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti tiks publiskoti tūlīt pēc iecirkņu slēgšanas. 2010.gadā nobalsojušo aptauju rezultāti ļāva visai precīzi prognozēt patieso vēlēšanu iznākumu, taču SNP un UKIP popularitātes pieaugums šādu aplēšu izdarīšanu, domājams, ievērojami apgrūtinās.
LETA/Foto: EPA/AFP/LETA
