Polijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas līderis ir konservatīvais Andžejs Duda
Polijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā svētdien visvairāk balsu ieguvis konservatīvās opozīcijas kandidāts Andžejs Duda, bet pašreizējais prezidents Broņislavs Komorovskis ir otrajā vietā pēc iegūto balsu skaita, un viņi abi kandidēs prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 24.maijā, liecina nobalsojušo vēlētāju aptauja.
Saskaņā ar Polijas sabiedriskās televīzijas TVP rīkoto nobalsojušo vēlētāju aptauju Duda, kurš pārstāv lielāko opozīcijas spēku - konservatīvo partiju "Likums un taisnīgums", ir ieguvis 34,8% balsu, bet Komorovskis, kuru atbalsta valdošā labēji centriskā partija "Pilsoniskā platforma" - 32,2% balsu.
Neatkarīgais kandidāts rokmūziķis Pāvels Kukizs ir tālu trešajā vietā ar 20,3% balsu un nav iekļuvis vēlēšanu otrajā kārtā. Vēlēšanu pirmajā kārtā bija pavisam 11 kandidāti.
"Šis rezultāts ir nopietns brīdinājums visai valdības nometnei. Mums ir jāuzklausa vēlētāju balss," Komorovskis paziņoja savas vēlēšanu kampaņas personālam Varšavā, atgādinot, ka viņa politiskajiem sabiedrotajiem "Pilsoniskajā platformā" ir jāgatavojas parlamenta vēlēšanām rudenī.
Komorovskis arī solīja "steidzamas pārmaiņas politikā", lai piesaistītu vīlušos vēlētājus.
"Lai dzīvotu ar cieņu drošā Polijā, ir jāsalabo daudzas jomas un labojumiem jāsākas ar pārmaiņām prezidenta birojā," sacīja Duda, kura teiktais tika sagaidīts ar aplausiem viņa kampaņas štābā Varšavā.
Partija "Likums un taisnīgums", kas atbalsta 42 gadus veco juristu Dudu, palielina savu popularitāti uz "Pilsoniskās platformas" rēķina pirms parlamenta vēlēšanām.
Prezidenta vēlēšanu kampaņa koncentrējās uz drošību un sociāliem jautājumiem. 62 gadus vecā Komorovska sākotnēji spēcīgās vadošās pozīcijas kļuva vājākas, kad Duda solīja dāsnus sociālos izdevumus, kā arī nodokļu un pensionēšanās vecuma pazemināšanu.
"Viņa solījumi iziet ārpus prezidenta pilnvarām," sacīja Polijas Zinātņu akadēmijas politologs Radoslavs Markovskis, brīdinot, ka Dudas politiskā platforma "sagrautu pat Vācijas budžetu", kas ir daudz lielāks nekā Polijai.
Vēsturnieks Komorovskis kļuva par prezidentu 2010.gadā pēc prezidenta Leha Kačiņska bojāejas lidmašīnas katastrofā Krievijā. Viņa vēlēšanu kampaņā galvenais temats bija nacionālās drošības jautājumi, kas aktualizējušies pēc Krievijas agresijas Ukrainā.
Polijas prezidentam ir ierobežotas pilnvaras, kas ietver aizsardzības un ārpolitikas vadīšanu un tiesības uzlikt veto likumdošanas aktiem.
BNS
