“Esmu tēvs - man ir tiesības!” Uzzinot par dēla nāvi Ukrainā, kompensācijai piesakās ģimeni pirms 20 gadiem pametis vīrietis
Krievijas reģionālajos medijos izgaismots kāds stāsts, kas vēl drūmākās krāsās iekrāso situāciju, kādā šobrīd dzīvo tie Krievijas iedzīvotāji, kuru tuvinieki ir aizsūtīti okupēt un terorizēt Ukrainu.
Arvien straujāk iegriežoties drūmā, birokrātiskā karā kritušo kompensāciju izmaksāšanas mehānisma zobratiem, Krievijā vairojas gadījumi ar ģimenes strīdiem par to, kuriem no visiem tuviniekiem pienākas rubļi par dzīvību, ko Kremlis ir paņēmis savu grūti saprotamo ambīciju realizēšanai.
Par savu naudas daļu cīnās audžuvecāki, kurus Maskavas iestādes, cik saprotams no dažiem publiski apskatītiem gadījumiem, nesteidz atzīt un sen pazudušie vecāki, kuri – kāda sakritība – piepeši uzrodas ģimenē tieši tad, kad bērns ir gājis bojā.
Rudens iesaukums obligātajā militārajā dienestā Krievijas pilsētā Ivanovā
Jauniesaucamie krievijas jaunieši iziet medicīnisko pārbaudi Ivanovas rekrutēšanas centrā.
Jaucis dēla vārdu, nav ieradies uz bērēm
Tipisku šādu gadījumu nesen ir aprakstījis Krievijas reģionālais medijs “Volgograd Online”.
Kāda Volgogradas apgabalā dzīvojuša, Ukrainā kritušā 28 gadus vecā Sergeja Semjonova tuvinieki nu vaino karavīra bioloģisko tēvu, ka viņš saņēmis krietnu daļu no valsts izmaksātās kompensācijas par dēlu.
Problēma esot tajā, ka vīrietis ģimeni pameta pirms 20 gadiem, vienmēr ir dzīvojis tuvu dēlam, taču nav par viņu interesējis, nav ieradies uz dēla bērēm un par viņu atcerējies vien pēc bojāejas, saņemot naudas līdzekļus.
Māte Marina Gorbunova, kura dēla dzīvē pildījusi gan savu, gan tēva lomu, nav mierā ar šādu iznākumu, taču viņas bijušais dzīvesbiedrs, kurš stāstā arī ieskicēts kā ciemā labi zināms alkoholiķis, negrasās atdot naudu – tā viņam pienākoties saskaņā ar likumu.
Putins spodrina savu mačo tēlu un vārdo zirgus
Krievijas prezidents Vladimirs Putins Orenburgas reģionā apmeklēja savvaļas zirgu dabas rezervātu, kuriem deva pārtiku un mudināja tos pamest nožogojuma vietu, ...
Sergejs Semjonovs dienējis 20. gvardes motostrēlnieku divīzijas 454. atsevišķajā sakaru bataljonā un bojā gājis 9. jūlijā.
Karavīra māte sarunā ar “Volgograd Online” vēl piebilst, ka Sergeja tēvs jau kopš viņa bērnības aizrāvies ar alkoholu, pēcāk, kad ģimeni jau bija pametis, atkārtoti atteicās tikties ar dēlu – pat dzina viņu projām – un bieži vien jauca viņa vārdu.
Ukrainā mirušais Sergejs savukārt esot lepojies ar savu militāro karjeru un, to uzsākot, pateicis, ka tēvu nekad vairs negrib redzēt sev tuvumā.
Klīst pa ciemu, stāstot, ka dēls kritis varoņa nāvē
Tikmēr Marina reģionālajam medijam norāda, ka bijušais dzīvesbiedrs pēc dēla nāves gan sācis alkohola reibumā klīst pa ciemu un stāstīt visiem, ka viņa dēls ir varonis.
Kādā veikalā pat pieprasījis viņam dot preci “uz krīta” un paudis sašutumu, ka šāda prasība nav izpildīta.
Māte arī stāsta, ka piedzeroties viņas bijušais dzīvesbiedrs nereti vilcis mugurā sava brāļa – kādreizēja Krievijas bruņoto spēku virsnieka – formu un staigājis apkārt, klaigājot.
Kopš 24. februāra, kad Krievija veica masīvu iebrukumu Ukrainā, kaujā kritušo kompensāciju izmaksas arvien biežāk kļūst par pamatu radinieku strīdiem.
No kaimiņvalsts medijos iztirzātajiem stāstiem noprotams, ka reizēm, uzsākot dialogu, iejaucas arī bruņoto spēku pārstāvji, aicinot sen ģimenē neesošus radiniekus, kuri norādīti kā kompensāciju saņēmēji – patstāvīgi atteikties no līdzekļiem, pārskaitot tos radiniekiem, kuriem reāli bijusi saikne ar kritušo.
Atsevišķos gadījumos šādi tiek atrisināta situācija, taču nebūt ne vienmēr.
Kā sarunā ar “Volgograd Online” skaidro advokāte, Krievijas juristu asociācijas pārstāve Sofija Derjugina, likums šādā gadījumā paredz vienlīdzīgu kompensāciju izmaksu abiem vecākiem, taču veiksmīga tiesvedība esot iespējama, ja izdodas objektīvi demonstrēt, ka kāds no vecākiem nav pildījis savu pienākumu, izrādot "morālu, garīgu un fizisku atbalstu, veicinot karavīra tikumisku sociālo attīstību."
