Lietuvas tiesa noraida Ķīnas kontrolēta Spānijas uzņēmuma sūdzību par aizliegumu būvēt "Rail Baltica" tiltu
Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa noraidījusi Ķīnas kontrolētā Spānijas uzņēmuma "Puentes y Calzadas Infraestructuras", kas uzvarējis dzelzceļa projekta "Rail Baltica" konkursā par tilta būvi pār Neres upi pie Jonavas, prasību atcelt Lietuvas valdības lēmumu, ka uzņēmums rada apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai.
Pirmdien pieņemtais Lietuvas Augstākās administratīvās tiesas spriedums noraidīt "Puentes y Calzadas Infraestructuras" apelācijas sūdzību ir galīgs un nav pārsūdzams.
Spānijas kompānija tiesā apstrīdēja valdības un speciālās valdības komisijas stratēģisko darījumu izvērtēšanai lēmumu atteikt atļauju slēgt līgumu ar "Puentes y Calzadas Infraestructuras", jo tas apdraud valsts nacionālās intereses.
Pēc augstākās tiesas sprieduma Viļņas apgabaltiesa varēs atsākt izskatīt citu lietu, kurā Spānijas uzņēmums pieprasījis anulēt Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) lēmumu noraidīt "Puentes y Calzadas Infraestructuras" piedāvājumu un par konkursa uzvarētāju atzīt "Rizzani de Eccher" no Itālijas.
Maijā "Puentes y Calzadas Infraestructuras" nolēma vairs nebloķēt "Rail Baltica" tilta projektu un atsauca savu prasību tiesai bloķēt līguma ar konkurentu no Itālijas izpildi.
Tas ļāva LTG atsākt iestrēgušo iepirkuma procesu.
Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas pārstāve Gintare Žalīte-Štariene paziņojusi, ka ir noslēgts līgums ar Itālijas kompāniju un "Rail Baltica" tilta būvniecība tiks sākta tuvāko mēnešu laikā.
Par "Rail Baltica" īstenošanu Lietuvā atbildīgais LTG meitasuzņēmums "LTG Infra" aprīļa sākumā parakstīja gandrīz 64 miljonu eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, vērtu līgumu ar "Rizzani de Eccher".
Janvāra beigās "LTG Infra" atteicās no līguma parakstīšanas ar iepriekš izsludinātā konkursa uzvarētāju "Puentes y Calzadas Infraestructuras", jo valdība neapstiprināja darījumu, atzīstot, ka tas apdraud nacionālo drošību.
Sākotnēji "Lietuvos geležinkeliai" plānoja parakstīt 62,5 miljonu eiro vērtu līgumu par šā tilta būvi ar Spānijas kompāniju, kurā divas trešdaļas akciju 2020. gadā iegādājies Ķīnas valsts uzņēmums "China Road and Bridge Corporation", ko pārvalda liela Ķīnas valsts kompānija "China Communications Construction", kurai ASV kopš 2020. gada augusta noteikusi sankcijas, norādot uz tās saistību ar Ķīnas militārajām struktūrām.
Plānotais dzelzceļa tilts pār Neri pie Jonavas būs garākais šāda veida tilts Baltijas valstīs. Tā kopējais garums sasniegs 1510 metrus un lielākais atstatums starp balstiem vietā, kur tilts šķērsos upi, būs 150 metru.
