ASV vēstnieks: NATO dalībvalstis vēlas redzēt Ukrainu, kas ir neatkarīga, droša un suverēna
Visa pasaule, tostarp NATO dalībvalstis vēlas redzēt Ukrainu, kas ir neatkarīga, droša un suverēna, sarunā ar aģentūru LETA akcentēja ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails. Pēc viņa paustā, Krievija apzinās, ka atkārtots iebrukums Ukrainā bija katastrofāla kļūda, savukārt Rietumu un Eiropas Savienības pieņemtās sankcijas ietekmē Krievijas ekonomiku ne tikai patlaban, bet ietekmēs to arī ilgtermiņā.
Kā pasaule ir mainījusies kopš Krievijas atkārtotā uzbrukuma Ukrainai?
Pasaule, kopš neizprovocētā un atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī, ir mainījusies daudzos aspektos. Manuprāt, NATO un Rietumi ir daudz spēcīgāki un vienotāki, nekā jebkad iepriekš.
Savukārt Ukrainā mēs varam novērot varonīgu pretestību. Domāju, ka Krievija negaidīja, ka pretestība būs tik spēcīga.
Tāpat NATO pavisam drīz paplašināsies un tai pievienosies Somija un Zviedrija. ASV stingri atbalstīs šo valstu pievienošanos aliansei. Šie ir tikai daži no aspektiem, kā pasaule ir mainījusies kopš februāra beigām.
Jūsu ieskatā, Ukrainas karš ir vienojis Rietumus?
Tas ir acīmredzami, ka vismaz Rietumi un Transatlantiskā alianse ir vienotāka, nekā jebkad agrāk. Mēs esam rīkojušies trīs virzienos, lai vērstos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Pret Krieviju ir noteiktas postošas sankcijas, lai tādējādi sodītu Krieviju par tās agresiju. Ar laiku sankcijas paliks arvien spēcīgākas un postošākas. Tāpat stiprināts ir NATO Austrumu flangs. Manuprāt, tas bija spēcīgs un kolektīvs lēmums, padarīt stiprākas tās valstis, kas Krievijai ir vistuvāk, runājot par aizsardzības spējām.
Mēs Ukrainai piegādājam ne tikai militāro palīdzību, bet arī sniedzam atbalstu arī ar finansējumu un humāno palīdzību.
Kā ASV palīdz Ukrainai, kādu atbalstu tās sniedz?
ASV ir viens no lielākajiem palīdzības sniedzējiem Ukrainai. Kopš atkārtotā iebrukuma 24.februārī, mēs esam snieguši militāro palīdzību gandrīz 4 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tāpat ir sniegta arī humānā palīdzība miljarda apmērā. Mēs esam nodrošinājuši arī finansiālo un ekonomisko palīdzību, lai palīdzētu Ukrainai stiprināt tās kapacitāti.
Viens no iemesliem, kāpēc ASV ir vienas no lielākajiem atbalsta sniedzējiem, ir tāpēc, ka mēs esam valsts ar lielu iedzīvotāju skaitu un lielu ekonomiku. Taču, manuprāt, ir jāizceļ arī citas valstis, tostarp Latvija, kas ir sniegušas vērienīgu palīdzību, ņemot vērā Latvijas ekonomikas lielumu un iedzīvotāju skaitu. Humānā un militārā palīdzība, ko Latvija un pārējās Baltijas valstis ir sniegušas Ukrainai, ir iespaidīga.
Gribu uzteikt to, ko Latvija dara Ukrainas tautas labā. Tāpat gribu izcelt Latvijas dāsnumu, kas izrādīts valstī esošajiem bēgļiem. Ja pareizi saprotu, tad Latvija gatavojās uzņemt 10 000 ukraiņu, tomēr patlaban to skaits pārsniedz 20 000. Esmu bijis Liepājā, Rēzeknē un trīs centros Rīgā, kas atbalsta Ukrainas bēgļus. Esmu dzirdējis pozitīvos stāstus par Latvijas atbalstu un dāsnumu.
Jūsuprāt, kāpēc Krievijas prezidents Vladimirs Putins radīja šo krīzi?
Domāju, ka uz šo jautājumu var atbildēt tikai viens cilvēks un tas ir Putins. Mēs varam tikai spekulēt. Tas, ko mēs patiešām zinām, ka lēmums iebrukt Ukrainā bija katastrofāla kļūda. Karš Ukrainā ir padarījis Krieviju vājāku un vienojis aizsardzības aliansi pret Krieviju.
Kā jau minēju iepriekš, NATO pievienosies Zviedrija un Somija. Pirms kara Putins uzsvēra, ka iebilst pret NATO paplašināšanos. Tagad notiek tādi procesi, pret kuriem Putins iebilda un no kuriem viņš gribēja izvairīties.
Jūsuprāt, vai Putins kādā brīdī piekritīs rast diplomātisku risinājumu, lai pārtrauktu karu Ukrainā?
Diplomātija ir vienmēr labāka par vardarbīgu konfliktu. Tomēr jebkurās diplomātiskajās sarunās abām pusēm ir jābūt godprātīgām, diemžēl no Krievijas puses mēs to neesam redzējuši.
Mēs ļoti apbrīnojam Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš ir gatavs arī diplomātiskam risinājumam. Mēs, protams, atbalstīsim prezidentu Zelenski un Ukrainas tautu šajā procesā, kā arī patlaban, stājoties pretī agresijai.
Daudzas pasaules valstis ir solījušas palīdzēt un arī palīdz Ukrainai šajā karā, vai Ukrainai izdosies uzvarēt?
Neviens nezina, kad šis karš beigsies, bet tas noteikti beigsies un Ukraina uzvarēs. ASV atbalstīs un stāvēs līdzās Ukraini līdz laikam, kad tas notiks. Bet jāņem vērā, ka tas tiešām ir atkarīgs no Ukrainas, kā karš beigsies. Lēmums par Ukrainas nākotni ir prezidenta Zelenska un ukraiņu tautas rokās.
Prezidents Zelenskis ir sarežģītā situācijā, jo patlaban neviens nezina, kā šī uzvara praktiski varētu izskatīties.
Mēs tiešām nezinām, kā Ukrainas uzvara izskatīsies, tomēr tas ir ukraiņu rokās, ko viņi atzīs par uzvaru. Tomēr visā pasaule, tostarp arī NATO dalībvalstis, vēlas redzēt Ukrainu, kas ir neatkarīga, droša un suverēna. Visos minētajos trīs aspektos ASV turpinās atbalstīt Ukraina, lai tā tos sasniegtu.
Kas notiks tādā gadījumā, ja Krieviju Ukrainā neapstādinās?
Es negribētu spekulēt, kas varētu notikt. Domāju, ka patlaban ir jākoncentrējas uz atbalstu Ukrainai gan ar humāno, gan militāro palīdzību, lai šis karš pēc iespējas ātrāk beigtos. Kā jau minēju iepriekš, mēs esam pārliecināti, ka Ukraina uzvarēs.
Vai, jūsuprāt, karš varētu sniegties tālāk par Ukrainas robežām? Kādas ir sarkanās līnijas, lai to nepieļautu? NATO sabiedrotie ir apliecinājuši, ka alianses 5.pants ir svēts.
Manuprāt, viens no lielākajiem NATO panākumiem, kas sasniegts kopš alianses izveidošanas pēc Otrā pasaules kara, ir tas, ka alianse ir palīdzējusi uzturēt mieru ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē.
Domāju, ka ir svarīgi atgādināt ASV prezidenta Džo Baidena un ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena pausto, ka ASV aizstāvēs katru NATO teritorijas kvadrātcollu.
NATO paveiktais, lai nostiprinātu un palielinātu aizsardzības un drošības pozīcijas alianses Austrumos, ir bijis ārkārtīgi svarīgs. Tas arīdzan parāda, ka NATO būs apņēmīga, stājoties pretī jebkādam apdraudējumam vai briesmām no Austrumiem.
Vai, jūsuprāt, izdosies Krieviju saukt pie atbildības par tās pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā?
Mēs visi esam redzējuši satraucošās ziņas no Mariupoles un Bučas. Redzēti attēli, reportāžas ir šausminoši. Svarīgi, lai jo īpaši Krievijas armijai būtu skaidrs, ka pasaule redz, tā seko līdzi notiekošajiem un cilvēki, kuri pastrādājuši noziegumus, tiks saukti pie atbildības, kad pienāks laiks - ne tikai tagad, bet arī nākotnē. Acīmredzami, ka Krievijas armija bez izņēmuma vēršas pret civiliedzīvotājiem, civilo infrastruktūru, un tas ir ārpus vispārpieņemtajiem kara noteikumiem.
Vai jūs piekrītat Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča sacītajam, ka Krievijai ir jāuzņemas pilna atbildība un izmaksas, kas saistītas ar Ukrainas atjaunošanu?
Manuprāt, patlaban ir svarīgi koncentrēties uz atbalstu Ukrainai, cik vien tas ir iespējams. ASV atbalsta Ukrainu kopš 2014.gada un darām to arī patlaban, kopš atkārtotā iebrukuma 24.februārī. Mēs esam palielinājuši savu palīdzību Ukrainai un gaidāms, ka ASV prezidents Džo Baidens izziņos par papildu palīdzību 40 miljardu ASV dolāru apmērā, un šī palīdzība tikai turpināsies.
Pagaidām ASV prezidents nav izteicis par atbalstu pēc kara beigām, bet, ņemot vērā mūsu vēsturi, esmu pārliecināts, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu arī pēc kara beigām.
Ko Rietumi un Eiropas Savienība var darīt, lai Krieviju padarītu vēl vājāku?
Sabiedrotie izsver papildu iespējamās sankcijas, bet, manuprāt, ir būtiski ņemt vērā to, kas ir paveikts jau līdz šim. Sankcijas plašuma, apjoma un ietekmes ziņā ir bezprecedenta. Tādas nekad iepriekš vēsturē nav noteiktas.
Tās ir sankcijas, kas turpinās ietekmēt Krievijas ekonomiku. Tām jau patlaban ir postoša ietekme uz Krievijas ekonomiku. Laika gaitā situācija pasliktināsies. Sankcijas ir paredzētas, lai sodītu Krieviju ne tikai tagad, bet arī vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tāpat ir identificētas un sankcijām pakļautas Putinam tuvu stāvošas personas. Piemēram, ASV ir liegušas savu ostu izmantošanu kuģiem zem Krievijas karoga.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir pieminējis atomkaru. Vai, jūsu ieskatā, tas ir veids, kādā tiek draudēts ASV un citām valstīm, lai tās pārtrauktu atbalstīt Ukrainu?
Šis jautājums būtu jāuzdod Lavrovam, ko tieši viņš ar šādiem izteikumiem ir vai nav domājis. To, ko es varu teikt, ka Krievija sākusi saprast, ka iebrukums Ukrainā bija katastrofāla kļūda pašai Krievijai un tā meklē veidus, kā uzlabot savu situāciju. Šādi izteikumi patiesībā nav pārsteidzoši.
Paldies, Dž. Kārvaila kungs, par sarunu!
Es gribētu izmantot iespēju un pateikties Latvijai par tās atbalstu, kas sniegts ASV karavīriem - vīriem un sievām, kas šeit uzturas. Mēs augstu novērtējam atbalstu ASV Bruņotajiem spēkiem. Tas tikai parāda, cik būtiskas ir attiecības starp abām mūsu valstīm un, cik lielā mērā mēs šīs attiecības novērtējam. Mēs ļoti lielā mērā paļaujamies uz Latviju kā uz mūsu stratēģisko partneri.
