ES valstis iesaldējušas Krievijas Centrālās bankas aktīvus krietni mazākos apmēros, nekā gaidīts
Eiropas Savienības (ES) valstis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir iesaldējušas Krievijas Centrālās bankas aktīvus aptuveni 23 miljardu eiro vērtībā, trešdien atklāja ES tieslietu komisārs Didjē Rendērs.
ES pirmo reizi atklājusi šādus datus, un tika gaidīts, ka iesaldētā summa būs daudz lielāka.
ASV, piemēram, ir iesaldējušas Krievijas Centrālās bankas aktīvus aptuveni 100 miljardu dolāru vērtībā.
Krievija ir publiski paziņojusi, ka Rietumu sankcijas novedušas pie Krievijas Centrālās bankas aktīvu iesaldēšanas aptuveni 300 miljardu dolāru vērtībā.
No visiem iesaldētajiem aktīviem tikai aptuveni desmitā daļa atrodas ES, liecina dati, ko Eiropas Komisija (EK) savākusi no 27 ES valstu valdībām, atklāja Rendērs.
ES valstis ir iesaldējušas arī aptuveni desmit miljardu eiro vērtus fiziskos īpašumus, piemēram, jahtas un villas, kas saistītas ar oligarhiem un amatpersonām, kurām ir saistība ar Kremli, norādīja Rendērs.
Viņš nepaskaidroja, kādēļ pasaulē trešā lielākā ekonomika iesaldējusi tik maz Krievijas Centrālās bankas aktīvu, un atteicās atklāt, vai visu ES valstu valdības ziņojušas par aktīvu iesaldēšanu.
Daudzas ES valdības tradicionāli ir bijušas piesardzīgas, pilnībā īstenojot ES sankcijas, un dažas no tām ir atteikušās publiski paziņot, vai tās ir iesaldējušas Krievijas aktīvus.
