ES un Japāna vienojas sadarboties, lai novērstu Krievijas un Ķīnas radītos draudus
ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.
Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.
Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.
ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.
"Krievijas iebrukums Ukrainā nav tikai Eiropas jautājums, bet tas satricina starptautiskās kārtības pamatus arī Āzijā. Pret to nevar izturēties ar iecietību," savukārt norādīja Kisida, kura valdība ir pievienojusies stingrām starptautiskajām sankcijām pret Maskavu.
Abu pušu amatpersonas apsprieda arī Pekinas pieaugošo vēlmi dominēt Āzijā, un ES pauda apņēmību vairāk iesaistīties, lai vērstos pret Ķīnu.
"Mūsu sadarbība Ukrainā ir izšķirīgi svarīga Eiropai, bet tā ir nozīmīga arī Indijas un Klusā okeāna reģionam, un mēs vēlamies padziļināt mūsu konsultācijas par arvien pašapzinīgāko Ķīnu," paziņoja Mišels.
Leiena apliecināja, ka ES un Japāna pastiprinās sadarbību, piemēram, izveidojot digitālo partnerību, kas Eiropai būtu pirmā tāda veida vienošanās, koncentrējoties uz konkurētspēju un drošību digitālajā jomā.
Abas puses arī sadarbosies, lai "dažādotu un stiprinātu mūsu piegādes ķēdes", piebilda EK prezidente.
Japāna ir pievienojusies Rietumvalstu sankcijām un jau ir iesaldējusi simtiem Krievijas juridisko un fizisko personu aktīvus, aizliegusi jaunas investīcijas un tādu preču eksportu, kuras varētu izmantot militāriem mērķiem. Japāna arī paziņojusi par plāniem pakāpeniski pārtraukt Krievijas ogļu importu.
Lai gan Japāna ir atkarīga no energoresursu importa, cita starpā arī no Krievijas, pagājušajā nedēļā Kisida paziņoja par valsts principiālu lēmumu atteikties no Krievijas naftas. Vienlaikus atsevišķus kopīgus projektus Japāna nesteidz pārtraukt.
Maskava martā paziņoja, ka pārtrauc sarunas ar Japānu par oficiāla miera līguma noslēgšanu, kā arī sarunas par Krievijas kontrolētajām salām, ko bijusī Padomju Savienība atņēma Japānai Otrā pasaules kara beigās.
Starp Japānu un Krieviju pēc Otrā pasaules kara joprojām nav noslēgts oficiāls miera līgums, jo starp abām valstīm pastāv teritoriālas domstarpības.
