Tiesa Igaunijā soda žurnālistus par publikāciju saistībā ar "Swedbank" naudas atmazgāšanas skandālu
Tiesa Igaunijā sodījusi divus laikraksta "Eesti Ekspress" žurnālistus par to, ka viņi publicēja informāciju, ka bijusī bankas "Swedbank" vadība tiek turēta aizdomās par palīdzēšanu naudas atmazgāšanā, vēsta laikraksts "Postimees".
Harju apriņķa tiesas tiesnesis Alari Meldre 14. aprīlī piespriedis "Eesti Ekspress" žurnālistiem Tarmo Vahteram un Sulevam Vedleram, kā arī izdevējam "Ekspress Meedia" katram 1000 eiro sodu. Žurnālisti un izdevējs piektdien pārsūdzējuši spriedumu.
Meldre lēmumu pamatoja ar to, ka, lai gan žurnālistu ētikas kodeksā galvenais žurnālista pienākums ir kritiski sekot līdzi politiskās un ekonomiskās varas izpildei, pārāks ir Kriminālprocesa kodeksa pants par informācijas neatklāšanu saistībā ar kriminālprocesu bez prokuratūras atļaujas. Tiesnesis norādīja, ka konkrētajā gadījumā žurnālistiem tādas atļaujas nebija, kā arī viņi nebija informējuši prokuratūru par nodomu publicēt viņu rīcībā esošo informāciju.
Igaunijas ģenerālprokuratūra - Valsts prokuratūra - visiem trim apsūdzētajiem prasīja maksimālo sodu - 3200 eiro katram, bet tiesnesis sodu samazināja līdz 1000 eiro.
Ģenerālprokuratūrai bija iebildumi pret "Eesti Ekspress" 25.martā publicētu rakstu, kurā bija vārdā nosaukts bijušais Krievijas valdības pārstāvis Mihails Abuzovs. Viņu tur aizdomās par saistību ar naudas atmazgāšanas lietu, kurā aizdomās turētā statuss ir visai bijušajai Igaunijas "Swedbank" valdei. Rakstā arī tika atklāts, ka valdes locekļi 2014.-2016.gadā varētu būt palīdzējuši legalizēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.
Prokurore Sigrida Nurma sūdzībā tiesai uzsvēra, ka "prokuratūra necietīs, ka mediji publicē informāciju par notiekošu pirmstiesas izmeklēšanu, ņemot vērā tikai savas ekonomiskās intereses un tā rīkojoties bez informācijas īpašnieka atļaujas".
Naudas atmazgāšanas lietā aizdomās turētā statuss ir noteikts astoņiem bijušajiem "Swedbank" valdes locekļiem un Igaunijas "Swedbank" kā juridiskai personai. Igaunijā zināmākie no aizdomās turētajiem ir pašreizējais siltumapgādes uzņēmuma "Utilitas" valdes loceklis Roberts Kīts un Tartu Universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Prīts Perenss.
Nurma un Meldre uzskatīja, ka "Eesti Ekspress" ar publikāciju pārkāpa Kīta un Perensa tiesības uz privātumu. Prokurore uzstāja, ka turēšana aizdomās par naudas atmazgāšanu nav saistīta ar personas sabiedrisko pienākumu izpildi, tādējādi laikraksts esot tikai apmierinājis lasītāju interesi par personas privāto dzīvi.
Iepriekš 2020. gada septembrī prokuratūras preses pārstāvis Kārels Kallass bija nosūtījis "Eesti Ekspress" redakcijai elektroniskā pasta vēstuli ar prasību nepubliskot informāciju par kriminālprocesu saistībā ar bankas "Danske" naudas atmazgāšanas lietu.
Šogad februārī "Eesti Ekspress" rakstīja par bijušās iekšlietu ministra Aina Sepika turēšanu aizdomās kukuļošanas lietā. Rakstā tika publicēts izvilkums no lietas materiāliem. Pēc tam Valsts prokuratūra brīdināja laikrakstu, ka, turpinot publicēt izmeklēšanas materiālus bez prokuratūras atļaujas, žurnālistus var saukt pie atbildības.
"Eesti Ekspress" galvenā redaktore Merili Nikolo norādīja, ka aizstāvība lūgusi tiesu anulēt sodu vai noteikt to 0 eiro apmērā, jo "žurnālistu sodīšana par sava darba veikšanu ir bīstams precedents", uzsverot, ka redakcija pieņem lēmumus par to, kuras aktualitātes ir sabiedrībai nozīmīgas.
