Francijas prezidents atsakās Krievijas darbības Ukrainā nosaukt par genocīdu
Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien atteicies atkārtot ASV prezidenta Džo Baidena apsūdzību, ka Krievija īsteno genocīdu pret ukraiņiem, brīdinot, ka vārdu kauju saasinājums nepalīdzēs izbeigt karu.
"Es teiktu, ka Krievija vienpusēji ved visbrutālāko karu. Tagad ir noskaidrots, ka Krievijas armija ir pastrādājusi kara noziegumus, un tagad ir jāatrod atbildīgie, un viņiem jāstājas tiesas priekšā," izteicās Makrons.
"Vienlaikus es skatos uz faktiem un vēlos iespēju robežās saglabāt izredzes apturēt šo karu un atjaunot mieru. Neesmu pārliecinās, ka verbāls saasinājums tam palīdzēs," uzsvēra Francijas prezidents.
Politiskajiem līderiem ir rūpīgi jāizvēlas savi vārdi, intervijā televīzijas kanālam "France 2" sacīja Makrons, kurš aktivizējis priekšvēlēšanu kampaņu pirms 24.aprīlī gaidāmās Francijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kurā viņam otro reizi jāsacenšas ar galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.
Viņš paziņoja, ka vislabākais ir būt piesardzīgam, šādās situācijās lietojot genocīda terminu, jo īpaši tādēļ, ka "ukraiņi un krievi ir brāļu tautas". "Brāļu tautas" ir Krievijas propagandas bieži izmantots jēdziens, lai uzsvērtu it kā ciešās saites valstu starpā.
Makrons "France 2" solīja tuvāko dienu laikā kārtējo reizi sazvanīties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī telefoniski sazināties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Baidens otrdien apsūdzēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina karaspēku genocīda īstenošanā Ukrainā. Šī bija pirmā reize, kad ASV prezidenta administrācija attiecinājusi terminu "genocīda" uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
"Kļūst arvien skaidrāks, ka Putins vienkārši mēģina izdeldēt pat ideju, ka iespējams būt ukrainim," izteicās Baidens.
Makrons līdzīgu viedokli pauda arī pēc tam, kad Baidens pēc tikšanās ar Ukrainas bēgļiem Polijā pagājušajā mēnesī nodēvēja Putinu par "miesnieku".
Savukārt Zelenskis apsveica Baidena pozīciju. Viņš pats jau kopš 24.februāra, kad Krievija sāka iebrukumu, ir teicis, ka pret viņa pret Ukrainas valsti un ukraiņu tautu tiek vērsts genocīds.
Savukārt, reaģējot uz Makrona izteikumiem, Ukrainas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka vīlusies Francijas prezidenta terminu izvēlē.
"Pēc visiem Krievijas vadības paziņojumiem un krievu militārpersonu noziedzīgajām darbībām Francijas prezidenta Emanuela Makrona nevēlēšanās atzīt ukraiņu genocīdu liek vilties," norādījis ministrijas pārstāvis Olehs Ņikolenko.
"Ukraina un Krievija ir vēsturiski tuvas objektīvu iemeslu dēļ, taču mīts par divām brāļu tautām krieviem un ukraiņiem sāka brukt pēc Krimas aneksijas un agresijas Donbasā 2014.gadā," piebildis Ņikolenko. "Tad krievu "brāļi" it kā atnāca aizstāvēt krieviski runājošos iedzīvotājus, bet astoņu gadu laikā noslepkavoja 14 000 ukraiņu."
Diplomāts uzsvēris, ka mīts par brāļu tautām tika pilnīgi sagrauts, kad februārī uz ukraiņu pilsētām sāka lidot pirmās krievu raķetes.
"Brāļu tauta neslepkavo bērnus, neapšauj civilistus, neizvaro sievietes, nekropļo gados vecos cilvēkus uz neiznīcina otras brāļu tautas mājas," Makronam paskaidrojis ukraiņu pārstāvis. "Zvērības pret neaizsargātiem cilvēkiem neatļaujas par paši zvērinātākie ienaidnieki."
Ministrijas amatpersona uzsvērusi, ka tagad nav nedz morāla, nedz faktiska pamatojuma pļāpāt par "brālīgajām" saitēm starp krievu un ukraiņu tautām.
