Igaunija slēdz Krievijas konsulātus Narvā un Tartu un izraida 14 darbiniekus
Igaunijas Ārlietu ministrija otrdien izsaukusi Krievijas vēstnieku Tallinā Vladimiru Ļipajevu un iesniegusi viņam notu, kurā paziņo, ka slēdz Krievijas ģenerālkonsulātu Narvā un Krievijas vēstniecības konsulāro nodaļu Tartu un izraida 14 darbiniekus, tai skaitā septiņus diplomātus, pasludinot viņus par Igaunijā nevēlamām personām.
Kā norādījis ministrijas vicekanclers Merts Volmers, situācijā, kad nemitīgi tiek saņemta informācija par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajām nežēlībām Kijivas piepilsētā Bučā un citviet Ukrainā, nevar būt ne runas par ierasto attiecību uzturēšanu, ja Krievija nopietni pārkāpj starptautiskās tiesības, arī savas starptautiskās saistības.
Viņš uzsvēris, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir nepieņemama, atbildīgie par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci jāsauc pie atbildības, Krievijai jāizved savs karaspēks no Ukrainas un jāatbild par kara nodarītajiem zaudējumiem.
Izraidītajām personām jāatstāj Igaunija līdz 30.aprīlim.
Kā ziņots, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) otrdien nolēmusi atsaukt piekrišanu Krievijas ģenerālkonsulātu Daugavpilī un Liepājā darbībai Latvijā, tādējādi slēdzot abas Krievijas konsulārās pārstāvniecības, un šo ģenerālkonsulātu diplomātiskie darbinieki tiek pasludināti par Latvijā nevēlamām personām.
Lēmums pieņemts, solidarizējoties ar Ukrainu tās cīņā pret neizprovocēto un neattaisnojamo Krievijas militāro agresiju un karu. Otrdien tas tika paziņots Krievijas vēstniekam Latvijā Mihailam Vaņinam. Krievijas ģenerālkonsulātu darbība Latvijā nav pieļaujama pēc 30.aprīļa dienas beigām, un līdz šim termiņam izraidāmajām personām Latvija jāpamet.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) ierakstā "Twitter" norāda, ka tiek izraidīti 13 Krievijas diplomāti un ģenerālkonsulātu darbinieki.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis jau pirmdien paziņoja, ka valdība nolēmusi pazemināt diplomātiskās pārstāvības statusu attiecībās ar Krieviju un pieprasījusi, lai šīs valsts vēstnieks Aleksejs Isakovs atstāj Lietuvu, vienlaikus nolemjot arī slēgt Krievijas konsulātu Klaipēdā.
Lietuva par šo lēmumu informējusi savas partnervalstis Eiropas Savienībā (ES) un NATO, aicinot tās rīkoties tāpat.
Atklājoties zvērībām, ko Krievijas karaspēks pastrādāji Bučā un citās īslaicīgi okupētajās Ukrainas pilsētās, Krievijas diplomātus jau izraidījušas arī Francija, Vācija, Spānija un citas valstis.
