Eiropas Padome izslēdz Krieviju

47 valstu veidotās organizācijas Ministru komiteja paziņojusi, ka "Krievijas Federācija pēc 26 gadu dalības no šodienas vairs nav Eiropas Padomes dalībvalsts". Tagad organizācijā ir 46 valstis.

Vairākas nedēļas Eiropas Padome nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, un šonedēļ tās Parlamentārā asambleja vienbalsīgi atbalstīja Krievijas izslēgšanu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs trešdien uzstājis, ka Maskava pati izstājusies no Eiropas Padomes un apsūdzējis NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis par "sava vairākuma ļaunprātīgu izmantošanu padomē".

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, kura pārstāvēta valsts organizācijai pievienojās 1995.gadā, tviterī apsveica Eiropas Padomes lēmumu, paziņojot, ka "Krievijai nav vietas Eiropas institūcijās, jo tā ved barbarisku agresijas karu pret Ukrainu un pastrādājusi dudzus kara noziegumus".

Eiropas Padomes Ministru komiteja vienošanos par Krievijas izslēgšanu panāca aiz slēgtām durvīm.

Jau vēstīts, ka Krievijas delegācijas vadītājs Pjotrs Tolstojs. otrdien paziņoja, ka Krievija pieņēmusi lēmumu par izstāšanos no Eiropas Padomes un attiecīga ārlietu ministra Lavrova vēstule nodota Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

Krievijas izstāšanās no Eiropas Padomes nozīmē, ka Krievijas iedzīvotāji turpmāk vairs nevarēs vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Strasbūrā.

Tomēr ECT turpinās izskatīt jau iesniegtās sūdzības. To ir aptuveni 15 000. Krievijai būs pienākums pildīt visus lēmumus, ko ECT pieņems pēc tās izstāšanās no Eiropas Padomes.

Padomes izpildstruktūra - Ministru komiteja - apturēja visas Krievijas tiesības uz pārstāvniecību dienu pēc iebrukuma, bet izslēgšana ir bezprecedenta notikums.

Neviena dalībvalsts nekad iepriekš nav izslēgta no Eiropas Padomes.

Militārās huntas pārvaldītā Grieķija 60. gadu beigās izstājās no organizācijas. Grieķija atkal pievienojās Eiropas Padomei 1974. gadā.

Jaunākajam par Krievijas iebrukumu Ukrainā seko līdzi Jauns.lv teksta tiešraidē.