Prezidents kara režīmā: kā strādā un cik ilgi guļ Zelenskis?

Diena izskatās sekojoši: "Trīs līdz četras stundas dažādos dienas periodos, ja ir iespēja, tas ir miegs, bet viss pārējais ir darbs. Tie ir pastāvīgi zvani, tikšanās, kontakti ar partneriem, militārpersonām, izlūkošana utt."

Jermaks sacīja, ka viens no lielākajiem sarežģījumiem bija nespēja plānot darbu. "Sākot ar 24. februāri katra diena nav līdzīga iepriekšējai. Grūti detalizēti plānot. Bet ir skaidra varas vertikāle, kas strādā, un tas ir ļoti svarīgi valsts pārvaldībai.

Es daudzus gadus zinu Volodimiru Aleksandroviču. Bet vēl nezināju tādus apstiprinājumus tam, ka viņš ir tik vīrišķīgs cilvēks... Visu šo dienu laikā neesmu redzējis viņu nekoncentrētu, lai viņš nesaprastu, kas jādara, un lai viņš to nedarītu."

Kara sākumu Andrejs Jermaks atceras šādi: "Es atbraucu kaut kur ap diviem naktī mājās. Bija skaidrs, kāda ir situācija, jo tobrīd bija daudz informācijas. Bet praktiski pēc stundas pusotras es jau saņēmu gan no izlūkiem, gan no karavīriem informāciju par karadarbības sākumu.

Tāpēc es ātri sataisījos un biju jau ap pieciem rītā prezidenta birojā. Es saņēmu informāciju par to, ka sākušās cīņas uz robežas un sākusies bombardēšana.

Tāpēc uzreiz, praktiski pirmajās minūtēs, biju ofisā. Un kad es atbraucu, prezidents jau bija uz vietas. Zināt, mēs līdz pēdējam neticējām, ka tas notiks, teikšu godīgi. Jūs zināt, ka bija daudz inforācijas no mūsu partneriem.

Bet tomēr mēs neticējām. Mēs gatavojāmies, protams. Un tāpēc tagad redzam rezultātu – mēs veiksmīgi karojam otro nedēļu. Tas arī apliecina to, ka visus šos mēnešus mēs gatavojāmies. Bet neticējām līdz pēdējam."