EP: ES labāk jāsagatavojas cīņai pret ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju

EP deputāti norāda, ka pretpasākumu un sabiedrības informētības trūkums rada kārdinājumu ļaunprātīgiem ārvalstu spēkiem iejaukties ES demokrātijā. Parlaments veicis izmeklēšanu, lai apzinātu, kā ļaunprātīgas ārvalstu varas manipulē ar informāciju un iejaucas, lai apdraudētu demokrātiskos procesus ES. Secināts, ka tas notiek, nelabvēlīgiem ārvalstu spēkiem ietekmējot vēlēšanas, veicot kiberuzbrukumus, pieņemot darbā bijušos augstākā līmeņa politiķus un veicinot polarizāciju publiskajās debatēs.

Ziņojumā, ko sagatavojusi Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos ES, tostarp dezinformāciju, norādīts, ka vispārējo izpratnes trūkumu par to, cik nopietna ir ārvalstu iejaukšanās un informācijas manipulēšana, ko galvenokārt veic Krievija un Ķīna, vēl vairāk pastiprina nepilnības tiesību aktos un nepietiekama koordinācija starp ES valstīm.

Pašlaik notiekošajā karā pret Ukrainu Krievijas valdība ir pierādījusi, ka "pat informāciju var izmantot kā ieroci", Krievijai izplatot "nepieredzēti ļaunprātīgu un apjomīgu dezinformāciju", lai maldinātu savus pilsoņus un starptautisko sabiedrību. Parlaments arī atzinīgi vērtē nesen ieviesto ES mēroga aizliegumu Krievijas propagandas kanāliem.

EP mudina ES izveidot kopīgu stratēģiju, lai risinātu šo problēmu, tostarp piemērojot īpašas sankcijas saistībā ar ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas kampaņām, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš. EP deputāti arī uzstāj, lai sabiedrības izpratnes vairošanā un vispārējas informācijas izplatīšanā tiktu iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, līdzīgi kā Taivānā. Viņi arī uzsver, ka ir jāsadarbojas ar līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē.

EP uzskata, ka plaši pieejamiem, plurālistiskiem, neatkarīgiem medijiem, žurnālistiem, faktu verificētājiem un pētniekiem būtu jāsaņem publiskais finansējums, tāpat jāapsver licenču atsaukšana organizācijām, kas izplata ārvalstu propagandu. Ziņojumā arī pausts, ka jāpiespiež sociālo mediju platformas, kas tiek izmantotas kā ārvalstu iejaukšanās līdzekļi, apturēt tādu neautentisku kontu atbalstīšanu, kuri veicina kaitīgas ārvalstu iejaukšanās izplatīšanos, tostarp ne tikai angļu valodā.

Deputāti uzskata, ka Eiropas universitātēm būtu jāpārskata sadarbība ar Konfūcija institūtiem, kas ir Ķīnas lobiju platformas, tāpat jāprecizē, kurām Eiropas politiskajām partijām ir "izteikti nepienācīgas" attiecības ar Krieviju. Esot arī jāaizliedz ārvalstu finansējums Eiropas un nacionālajām politiskajām partijām, steidzami jāuzlabo kiberdrošība, jāizveido saraksts ar nelikumīgām novērošanas programmatūrām, jāapgrūtina ārvalstu rīcībspēku iespējas pieņemt darbā bijušos vadošos politiķus pēc tam, kad viņi ir atstājuši amatu.

Ziņojums tika pieņemts, 552 deputātiem balsojot par, 81 pret un 60 deputātiem atturoties.

"Kamēr Ukrainā turpinās karš, tiešsaistes platformām un tehnoloģiju uzņēmumiem ir jāpauž sava nostāja, apturot kontus, kas noliedz, slavina un attaisno agresiju, kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Ilgtermiņā mums ir vajadzīga skaidra Eiropas Komisijas stratēģija un reāli saistoši ES noteikumi, kas nodrošina tiešsaistes platformu atbildību un pārredzamību," teica ziņotāja Sandra Kalniete (JV).

Viņa uzskata, ka "mūsu noturībai jākļūst par mūsu vairogu - mums jādivkāršo, jātrīskāršo, jāčetrkāršo atbalsts kvalitatīviem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp ES kaimiņvalstīs".

Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos ES, tostarp dezinformāciju, tika izveidota 2020.gada jūnijā. Komitejas pusotra gada pilnvaru termiņš beidzas 23.martā, un šajā laikā komiteja sarīkojusi aptuveni 50 uzklausīšanas ar apmēram 130 ekspertu dalību.