"Mēs kā ekonomika arī cietīsim, bet kaitējums būs mazāks, nekā finansējot agresoru!" Reirs izsakās par Latvijas enerģētisko neatkarību
Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentvalsts Francija šodien sasaukusi ārkārtas ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmi, lai apmainītos ar viedokļiem par sankciju pret Krieviju ieviešanu, to ekonomisko ietekmi, kā arī lai koordinētu tālāko rīcību, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā. ECOFIN sanāksmē, kas norisinās attālināti, piedalās finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas pārstāvji, kas paudīs Latvijas pozīciju, aicinot ieviest vēl papildu sankcijas, kas aptver arī enerģētikas sektoru, lai vājinātu Krievijas spēju finansēt karu.
Reirs arī norādīs, ka ir nepieciešams palielināt ES valstu finansējumu aizsardzībai un ka ES fiskālajiem noteikumiem – Stabilitātes un izaugsmes paktam – nevajadzētu būt ierobežojošiem šajā jomā.
Daudzām ES valstīm Krievija ir nozīmīgs energoresursu piegādātājs. Sankcijas var radīt negatīvu ietekmi īstermiņā, taču vidējā un ilgtermiņā tās sniegs pozitīvu efektu, liekot ES valstīm straujāk pārorientēties uz alternatīviem enerģijas avotiem un mazinot atkarību no Krievijas energoresursiem.
Mudinot ES valstu finanšu ministrus diskutēt par straujāku pāreju uz alternatīviem enerģijas avotiem, finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja: “Mēs esam pieņēmuši un tuvākajā laikā pieņemsim vēl vairākus lēmumus, kas paātrinās Latvijas un kopējo Baltijas valstu enerģētisko neatkarību. Mēs kā ekonomika arī cietīsim, bet īstermiņa kaitējums mūsu ekonomikai ir nesalīdzināmi mazāks, nekā finansējot agresoru. Jāsaprot, ka katrs par Krievijas naftu samaksātais dolārs tiks novirzīts, lai iznīcinātu kādu ciemu vai nogalinātu kādu ukraini, tostarp mierīgos iedzīvotājus.”
Jānis Reirs informēja ES valstu finanšu ministrus par Latvijā pieņemtajiem lēmumiem. Solidarizējoties ar Ukrainu, Latvija uzņem bēgļus, sniedz palīdzību bruņojuma, humanitārās palīdzības un citās jomās. Latvija plāno palielināt finansējumu aizsardzībai, konceptuāli vienojoties trīs gadu laikā palielināt valsts aizsardzības izdevumus līdz 2.5% no IKP, kā arī stiprināt iekšējo drošību.
