Vai Ķīna atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu? Vārdi atšķiras no darbiem

Ķīnas atteikšanās balsot par ANO Drošības padomes rezolūciju un Krievijas Ārlietu ministrijas runas sievas Marijas Zaharovas teiktais, ka Krievijai “vēl ir draugi” un šai ziņā uzskatāms piemērs ir gigantiskā Ķīna, varētu likt domāt, ka ĶTR ir uzticama Krievijas sabiedrotā. Tomēr tā it nebūt nav. Pārfrāzējot sakramentālo padomjlaika kulturoloģisko saukli, var teikt, ka Ķīnas politika attiecībā pret Krieviju pēc formas ir sociālistiska (komunistiska), bet pēc satura pragmatiska (kapitālistiska).

Ķīna vairs nepērk Krievijas naftu un pārtrauks krievu gāzes pumpēšanu

Ķīna, pakļaujoties pret Krieviju uzliktajām sankcijām, pagājušajā nedēļa pārtrauca Krievijas naftas iepirkšanu. Drīz uz profilaktisko pārbaudi tiks slēgts lielais naftas vads “Sila Sibiri” (“Sibīrijas spēks”), kas no Sibīrijas uz Ķīnu pumpē naftu. Tiek spriests, ka Ķīna no Krievijas vairs varētu nepirkt arī ogles. Vārdu sakot, Krievija vairs nevarēs iztirgot savas dabas bagātības (energoresursus), lai finansētu savu karadarbību Ukrainā. Te arī jāpiebilst, ka Ķīna nemaz nav tik dāsns pircējs – tā Krievijas energoresursus pirka par vairākas reizes zemāku cenu nekā rietumeiropieši.

Tāpat Ķīna it nebūt netaisās saraut saites ar “neonacistu un narkomānu”, kā to apgalvo Kremlis, Ukrainas režīmu. Piemēram, Ķīnas vēstnieks Ukrainā Faņs Sjandžuns skaidri un gaiši noliedzis baumas, ka taisās pamest Kijevu: “Es vēlos stingri apgalvot, ka Ķīnas vēstnieks nekad nepametīs savus tautiešus (kas atrodas Ukrainā), viņš nekad neliks savu personīgo drošību augstāk par visu. Tas nav ne Ķīnas vēstnieku stils, ne Ķīnas komunistiskās partijas biedru stils!”

Iebrūkot Ukrainā, Krievija cerēja, ka to atbalstīs pasaules otra lielākā ekonomika – Ķīnas Tautas Republika. Bet patiesībā šis atbalsts vairāk ir ietērpts tikai skaistos vārdos. Lai arī ĶTR skatlogs ir nokrāsots komunistiskajā sarkanajā krāsā, aiz tā slēpjas tīri pragmatiskas biznesa vērtības jeb likumi, kuri netaupa pat Ķīnas valdošās partijas augstākās amatpersonas, kurām bija piemērotas starptautiskās sankcijas. Te nu jājautā – kāpēc ķīniešiem būtu jātaupa kaut kādi krievi, ja viņi netaupa pat savējos?

Starptautiskā biznesa ziņu aģentūra “Bloomberg” vēsta, ka Ķīnas valdības kontrolē esošās bankas ierobežo Krievijas energoresursu un izejvielu iepirkumus, jo pret Krievijas kompānijām noteiktas starptautiskās sankcijas. Ķīnas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no Krievijas energoresusiem, bet ne kritiski atkarīga no krievu importa. Daudz lielāku ekonomisko krahu ĶTR kompānijas varētu piedzīvot tad, ja tās tiktu pakļautas ASV un Eiropas sankcijām, kā kompānijas, kas sadarbojas ar “sankcionētiem” Krievijas uzņēmumiem un bankām.

Jā, arī pret vairākām Ķīnas kompānijām pašlaik ir noteiktas starptautiskās sankcijas tādēļ, ka ĶTR neievēro cilvēktiesības. Un tās kā sadarbības partneri var atrast Krievijas “sankcionētās” firmas un darboties kopīgi. Tomēr tie salīdzinoši būtu “mazapjoma” darījumi. Pekina tomēr, pēc visa spriežot, “klusi un nemanāmi” pieturēsies pie Krievijas blokādes.

Ķīna neoficiāli respektē starptautiskās sankcijas

Kā zīmīgs piemērs šai sakarā jāmin Krievijas gāzes giganta “Gazprom” piektdien, 25. februārī, izskanējušais paziņojums, ka uz ikgadējo “profilaktisko apskati” pavasarī tiks slēgts Krievijas-Ķīnas gāzesvads. Oficiāli jau Ķīna nepārtrauc iepirkt Krievijas gāzi, bet nav paskaidrots, kāpēc stratēģiski nozīmīgā “gāzes truba” darbu pārtrauc tieši laikā, kad Krievijai savu gāzi vairs nav kur likt? Varēja taču kādu nedēļu pagaidīt, kamēr kaut kas kļūst skaidrs ar Krievijas-Ukrainas karu? 

“Bloomberg” ziņo, ka šobrīd Ķīnas valsts kompānijas, kas importē Krievijas gāzi un ogles, saskaras ar starptautiskām kredītu problēmām. Tad jau, iespējams, labāk kaut kādu izdomātu ieganstu dēļ pārtraukt “netīros darījumus”.

Te jāpiebilst, ka Ķīnas bankas respektē ASV un Eiropas Savienības uzliktās starptautiskās sankcijas, pat neskatoties ne uz ko. Spilgts piemērs bija pret Pekinas visādi atbalstītās Honkongas līderi Keriju Lamu uzliktās sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko viņa pieļāva Honkongā 2019. gada nogalē. Lamu atteicās apkalpot Ķīnas valsts bankas, lai pret tām nepiemērotu sankcijas. Honkongas līderei algu nācās saņemt nevis uz bankas karti, bet gan skaidrā naudā mērijas kasē.

Tāpat Ķīnas bankas 2014. gadā neapkalpoja Krievijas kompānijas un privātpersonas, kas sadarbojās ar Irānu, kurai bija noteiktas sankcijas saistībā ar savas kodolprogrammas attīstību. Krievi, kas bija iesaistīti darījumos ar irāņiem, Ķīnas bankās nevarēja atvērt pat savus personiskos kontus. Publiski gan tas netika saistīts ar Irānas kodolprogrammu, bet diplomātiskām atrunām – “izvērtēsim, pienāciet rīt, skaidrosim” un tamlīdzīgi.

Četru Ķīnas lielāko banku aktīvi ASV dolāros sastāda 1,1 triljonus, un, protams, ka ķīniešu bankas nevēlas, lai pēc Ķīnas apmēriem “nelielu un nebūtisku” sankciju pārkāpumu dēļ tiktu iesaldēta kaut vai daļa no šīs summas.

Ne viens pret otru, bet arī ne kopā

Maskavas Kārnegī centra zinātniskais līdzstrādnieks, Ķīnas un Centrālāzijas eksperts Temurs Umarovs uzsver, ka Krievijas un Ķīnas attiecībās jau izsenis valda princips “nekad viens pret otru, bet ne vienmēr kopā”. Tas izpaužas arī šobrīd, kad Ķīna publiski bloķē sankcijas pret Krieviju, bet praktiski spēlē pēc ASV un Eiropas noteikumiem.

Piemēram, Ķīnas Ārlietu ministrija izplata visai neviennozīmīgi traktējamus paziņojumus par Krievijas – Ukrainas karu. ĶTR Ārlietu ministrija savā tviterkontā publicējusi karikatūru, kurā kā Krievijas-Ukrainas kara galveno vaininieci pasniedz ASV, ar kurām šobrīd ĶTR nav tās labākās attiecības. Tātad, galvenais vaininieks nav jāmeklē vis Krievijā, Ukrainā vai Eiropā, bet kaut kur tālāk – valstī, ar kuru Ķīnai pašlaik nav tik cieša sadarbība.

ĶTR Ārlietu ministrija publicējusi karikatūru, kurā redzams, kā tēvocis Sems (ASV) mēģina dzēst liesmas ar benzīnu ap zīmi ar uzrakstu “Ukraina”. Tajā pašā laikā attēlā redzamais varonis jautā, kāpēc Ķīna nepieliek lielākas pūles ugunsgrēka dzēšanai. Bet ministrijas runasvīrs Lidzjans Džao retoriski raksta: “ASV vajadzētu sev pajautāt, kas to visu sāka?”

Ķīnas pieci punkti

Ķīnas un Krievijas prezidentu Sji Dzjiņpina un Vladimira Putina draudzība un siltās attiecības pēc būtības nav vērtējamas tikai un vienīgi pēc draudzīgiem smaidiem un rokasspiedieniem diplomātiskajās fotogrāfijās.

Katrā ziņā Ķīna kara sakarā oficiāli nav paudusi atbalstu ne Krievijai, ne Ukrainai. Tā drīzāk ir neitrāla, un ĶTR savas pragmatiskās politikas dēļ, ja ne vārdos, tad darbos piesliesies izdevīguma pusē. Un pēc visa izskatās, ka pašlaik Krievija nav tajās izdevīgākajās pozīcijās. Tai pašā laikā notikumi Ukrainā Ķīnai ir kā karsts kartupelis, un tā vislabprātāk būtu vēlējusies, lai Ukrainas karš nebūtu izraisījies.

Piemēram, Ķīnas televīzijas ziņās Ukrainas karš tiek atspoguļots tikai kaut kur raidījuma beigās. Savukārt Kremļa ietekmē esošie plašsaziņas līdzekļi, kuriem bargi norādīts ziņu izlaidumos neizmantot Rietumu aģentūru sniegto informāciju, lai iegūtu daudzmaz “skaidrāku bildi”, izmanto Ķīnas TV kadrus. Un sausi diplomātiskie paziņojumi, ka “Sji Dzjiņpins un Putins telefoniski apsprieda Ukrainu” konsekventu Ķīnas nostāju nepauž.

Dažādi var traktēt arī piektdien, 25.februārī, Ķīnas ārlietu ministra Vana Ji notikušās telefonsarunas ar Lielbritānijas ārlietu ministru un Francijas prezidenta padomnieku, kuru laikā Ji izklāstīja Ķīnas nostāju Ukrainas jautājumā, kas sastāv no pieciem punktiem. Pēc būtības tajos nav pausts atbalsts Krievijai. Šie punkti ir:

* Ķīna stingri iestājas par visu valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošanu un aizsardzību (tātad Ķīna iestājas arī par Ukrainas suverenitāti).

* Ķīna iestājas par kopēju, visaptverošu, kopīgu un ilgtspējīgu drošības koncepciju, jo, kas svarīgi – “vienas valsts drošību nevar panākt, aizskarot citu valstu drošību”.

* Ķīna cieši seko Ukrainas jautājuma attīstībai, un “pašreizējo situāciju” (tātad – karu) tā nevēlas redzēt: “Visām pusēm jāīsteno nepieciešamā savaldība; jāgarantē civiliedzīvotāju dzīvības un īpašuma drošība; īpaši svarīgi ir novērst plaša mēroga humāno krīzi.”

* Ķīna atbalsta un mudina visus diplomātiskos centienus veicināt Ukrainas krīzes miermīlīgu atrisinājumu.

* Ķīna uzskata, ka ANO Drošības padomei ir jāuzņemas konstruktīva loma Ukrainas jautājuma risināšanā, un visu valstu drošībai jābūt prioritātei. ANO Drošības padomes spertajiem soļiem vajadzētu mazināt spriedzi, nevis to saasināt, kā arī veicināt diplomātisku izlīgumu, nevis turpmāku eskalāciju.

Katrā ziņā grāvis starp Krieviju un Ķīnu ir gana dziļš, kas neliecina par to, ka starp abām valstīm drīzumā varētu tikt noslēgta kāda militārā alianse. Krievija nekad nav teikusi, ka tā Ķīnai sniegtu atbalstu gadījumā, ja tā iebruktu Taivānā, ko kontinentālā Ķīna uzskata par savu teritoriju. Tāpat ĶTR nekādi nav signalizējusi, ka tā varētu sniegt militāro atbalstu Krievijai kara gadījumā Ukrainā vai Austrumeiropā.