Lielākā daļa eiropiešu ir gatavi aizstāvēt Ukrainu konflikta gadījumā, liecina aptauja
Vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju atbalsta ideju, ka Eiropas Savienība (ES) vai NATO aizstāv Ukrainu Krievijas uzbrukuma gadījumā, konstatēts pētījumā, ko septiņās valstīs veikusi Eiropas Starptautiskās politikas padome (ECFR), trešdien vēsta laikraksts "Süddeutsche Zeitung".
Kopumā šādam skatu punktam piekrituši 60% respondentu.
Aptuveni 50% uzskata, ka atbildība aizsargāt Ukrainu ir ASV, Vācijai vai Francijai.
Turklāt aptaujātie Vācijā, Itālijā, Polijā un Rumānijā priekšroku dotu atbildei NATO līmenī, bet Somijā, Francijā un Zviedrijā - ES atbildei.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins var būt pārliecināts, ka vairums eiropiešu ir gatavi aizstāvēt Ukrainu, norāda ECFR eksperti.
Ieskats ukraiņu karavīru ikdienā, kuri sargā austrumu robežu
Ukraiņu karavīrs Krimskes ciemā raugās pāri tranšejai, kamēr uz apkārtējiem laukiem krīt biezas sniega pārslas. Cits stāv tranšejas iekšpusē iepretim ...
Tomēr tikai Polijā vairums iedzīvotāju (65%) uzskata, ka viņu pašu valstij vajadzētu iejaukties konflikta eskalācijas gadījumā.
Zviedrijā šādai nostājai piekrīt 43% aptaujāto, Vācijā 37%, bet Somijā 20%.
Kā norāda laikraksts, Vācijas un Francijas iedzīvotāji ir vismazākā mērā gatavi, tomēr piekristu iespējamām šādas solidaritātes sekām ekonomikā, arī ar augstām cenām energoresursiem, bēgļu pieplūdumu no Ukrainas un fiziska uzbrukuma vai kiberuzbrukumu draudiem no Krievijas puses.
Respondentu vidū Polijā, Rumānijā un Zviedrijā šāda perspektīva izsauc mazāk bažu.
Iespējai, ka Krievija 2022.gadā uzbruks Ukrainai, tic vairāk nekā puse iedzīvotāju Polijā (73%), Rumānijā (62%), Zviedrijā (55%), Vācijā (52%), Itālijā (52%) un Francijā (51%). Vienīgi Somijā šādu cilvēku skaits ir mazāks par pusi.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vismaz 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
