Stoltenbergs kritizē Krievijas un Ķīnas prasības nepieļaut tālāku NATO paplašināšanos

"Šis ir mēģinājums liegt suverēnām valstīm tiesības izdarīt savu izvēli," preses konferencē Briselē paziņoja Stoltenbergs, norādot, ka šīs tiesības ietvertas galvenajos starptautiskajos dokumentos.

Pasaule nedrīkst "atgriezties ietekmes sfēru laikmetā, kur lielvaras var diktēt citiem, ko viņi var vai nevar darīt," pavēstīja Stoltenbergs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien Pekinā tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Abi līderi paziņoja, ka iebilst pret tālāku NATO paplašināšanos, kas kļuvis par būtisku jautājums krīzē, kas izveidojusies ap Ukrainu.

Pieaugot spriedzei ap Ukrainu, Ķīna ir pastiprināti izrādījusi atbalstu Maskavai.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vismaz 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.