Vairums vāciešu neatbalstot ieroču piegādes Ukrainai

71% aptaujāto neuzskata, ka Vācijas bruņojuma piegādes Ukrainai būtu pareizs solis. Visvairāk šādu uzskatu cilvēku ir kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") vēlētāju vidū, kur tādu ir 86%.

Ieroču piegādes atbalsta 20% vāciešu. Rietumu federālajās zemēs tādu ir 22%, bet austrumu - 14%.

Ievērojami lielāks atbalsts ir jaunām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju. Šādai Berlīnes reakcijai piekrīt 43% vāciešu, bet 44% arī šādus soļus uzskata par kļūdainiem.

51% uzskata, ka NATO jāizsaka priekšlikumi drošības jomā Krievijai, bet 28% ir pret šādu alianses soli.

Daudzi Vācijas iedzīvotāji ir satraukti par ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz Vācijas ģeopolitisko drošību.

49% aptaujāto, it īpaši mājsaimniecībās, kurās mēneša ienākumi ir mazāki par 1500 eiro, uztrauc gāzes piegādes pārtraukumi.

Savukārt 47% šajā sakarībā uztraukumu nejūt.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.