ASV piešķirs NATO ātrās reaģēšanas spēkiem bruņojumu un karavīrus
ASV piešķirs NATO ātrās reaģēšanas spēkiem ieročus, lidmašīnas un karavīrus, tai skaitā desantniekus, lai palīdzētu Eiropai aizstāvēties pret drošības draudiem, tostarp Krieviju no austrumiem un vardarbīgiem ekstrēmistiem no dienvidiem, pirmdien Vācijas pilsētā Minsterē paziņoja ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters.
Saskaņā ar šo plānu ASV nodrošinās izlūkošanas un novērošanas spējas, īpašo operāciju spēkus, loģistiku, transporta lidmašīnas un dažādu bruņojumu, tostarp bumbvedējus, iznīcinātājus un uz kuģiem bāzētas raķetes. ASV tomēr nenodrošinās lielus sauszemes spēkus.
Kārters paziņoja jaunās detaļas par ASV ieguldījumu pēc savas tikšanās ar Vācijas, Norvēģijas un Nīderlandes aizsardzības ministriem. Šīs valstis ir piekritušas nodrošināt pirmos karavīrus Sevišķi ātrās reaģēšanas vienībai (VHRJTF), par kuru pērn tika paziņots NATO samitā Velsā. ASV ir solījušas atbalstīt šo specvienību, bet NATO vēl gaida konkrētāku informāciju, kādu atbalstu ASV ir gatavas sniegt.
ASV amatpersonas paziņoja, ka nav pieņemti galīgi lēmumi par karavīru skaitu, kas varētu piedalīties, vai no kurienes viņi būs. Amatpersonas sacīja, ka daudzi no šiem karavīriem varētu būt tie, kas jau ir stacionēti Eiropā. Šis plāns varētu nozīmēt ASV spēku Eiropā pagaidu palielināšanu krīzes gadījumā, sacīja amatpersonas, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
ASV karavīri un aprīkojums netiks uzreiz nosūtīti, bet tie būs pieejami pēc pieprasījuma ar ASV vadītāju piekrišanu, reaģējot uz kādu krīzi. Amatpersonas sacīja, ka šādu pieprasījumu izteikts ASV spēku pavēlnieks Eiropā.
Kārters sacīja, ka piešķir šo atbalstu "tāpēc, ka ASV ir dziļi apņēmušās nodrošināt Eiropas aizsardzību" un šāda apņēmība ASV ir jau gadu desmitiem.
Pirms paziņojuma Minsterē Kārters pirmdien teica runu Berlīnē, aicinot NATO būt vienotai pret Krievijas agresiju un citiem drošības draudiem reģionā, bet uzstājot, ka neviens nevēlas jaunu Auksto karu vai jaunu karstu konfliktu ar Maskavu.
Kārters savā runā uzsvēra progresu, ko Eiropa panākusi kopš Aukstā kara beigām, un sacīja, ka nedrīkst ļaut Krievijai pagriezt laiku atpakaļ.
"Mēs netiecamies pēc auksta, kur nu vēl pēc karsta kara ar Krieviju. Mēs necenšamies padarīt Krieviju par ienaidnieku. Tomēr nepārprotiet: mēs aizstāvēsim mūsu (NATO) dalībvalstis, uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, un pozitīvo nākotni, ko tā mums piedāvā. Mēs nostāsimies pret Krievijas darbībām un tās mēģinājumiem atjaunot padomju laikmeta ietekmes sfēru," sacīja Kārters savā uzrunā Berlīnes domnīcā "Atlantik Brucke" ("Atlantijas tilts"), kura koncentrējas uz Vācijas un ASV attiecībām.
Kārters ir devies braucienā uz Eiropu, kura gaitā viņš apmeklēs vairākas valstis un kurā viens no galvenajiem tematiem būs tas, kā ASV, NATO un citi partneri var vislabāk tikt galā ar Kremli pēc tam, kad Krievija pērn anektēja Ukrainas Krimas pussalu un ar Krievijas atbalstu sākās prokrievisko separātistu cīņa pret Ukrainas valdības iestādēm Donbasā.
Kārters sacīja, ka NATO, vēršoties pret Krievijas agresiju, tomēr jāatzīst arī tās svarīgā loma kodolsarunās ar Irānu un cīņā pret "Islāma valsts" kaujiniekiem.
Viņš sacīja, ka Krievija, modernizējot armiju, arī mēģina graut NATO un draud samazināt ekonomisko un drošības stabilitāti ar saviem nesen izteiktajiem draudiem par gatavību lietot kodolieročus.
Kārters kārtējo reizi aicināja pildīt pērn NATO samitā Velsā dotos solījumus un palielināt aizdevumus aizsardzībai.
Pēc Vācijas Kārters apmeklēs Igauniju un Briseli, kur viņš piedalīsies aizsardzības ministru sanāksmē.
