Izsalcis āpsis Spānijā pārsteidzis arheologus, atklājot nozīmīgus vēsturiskus artefaktus

Monētas, kuras tapušas laika posmā no trešā līdz piektajam gadsimtam, tika atrastas Grado pašvaldībā Astūrijas novadā, Spānijā. Tās mēnešiem ilgi bija stāvējušas tikai 30 centimetru attālumā no āpša midzeņa, jo vērta “Filomena” gada sākumā bija pārklājusi alu ar biezu sniega kārtu.

Pētnieki uzskata, ka sniegs piespiedis āpsi pastiprināt barības meklēšanas centienus, kā rezultātā tas izveidojis nelielu eju sniegā cerībā atrast ogas vai kukaiņus.

Tomēr ēdiena vietā āpsis atklājis vēsturisku romiešu monētu krājumu, kas izkaltas senajā Konstantinopolē, kura mūsdienās pārdēvēta par Stambulu un Salonikos, otrajā lielākajā pilsētā Grieķijā.

Lielākā daļa monētu ir izgatavotas no vara un bronzas. Lielākā no tām sver vairāk nekā 8 gramus, satur 4% sudraba un tiek uzskatīts, ka tā kalta Londonā.

“Līdz šim šis ir lielākais romiešu monētu dārgumu atklājums, kas jebkad atrasts Spānijas ziemeļos,” pētnieki vēstījuši nesen publicētā paziņojumā.

Tomēr šī nav pirmā reize, kad arheologi Grado biezajos mežos ir atklājuši dārgumus – pirms apmēram 85 gadiem šajā rajonā tika atrastas 14 zelta monētas, kas datētas Konstantīna I valdīšanas laikā.

Romieši iekaroja Ibērijas pussalu 218. gadā p.m.ē., valdot līdz brīdim, kad viņu varu gāza Visigoti piektā gadsimta sākumā. Pētnieki uzskata, ka pēdējā monētu kaudze, visticamāk, bija daļa no lielāka krājuma, kas tika steidzīgi apslēpts cerībā to noturēt drošībā politiskās un sociālās nestabilitātes apstākļos.