Pieaugot spriedzei ar Ķīnu, Taivāna militārās mācībās izspēlē karadarbību pilsētā

Mācībām speciāli izveidotā pilsētiņā karavīri simulēja cīņu, šaujot no mājām un smilšu maisu barikādēm.

Urbānā karadarbība Taivānas bruņoto spēku mācībās ieņem arvien nozīmīgāku vietu.

"Jebkura turpmākā kauja, lai aizsargātu Taivānu, būs karš pilsētā," žurnālistiem norādīja armijas kājnieku skolas instruktors Kivi Jans, atgādinot, ka lielākā daļa no 23 miljoniem taivāniešu dzīvo pilsētās.

Viņš prognozēja, ka Ķīnas armija potenciālo uzbrukumu sāks ar piekrastes pilsētām, pēc tam pārejot uz blīvākiem dzīvojamiem un komerciālajiem rajoniem un visbeidzot virzīsies uz kalnu ciematiem.

Kalni, mainīgie laikapstākļi un ierobežotās iespēja izsēdināt karaspēku pludmalēs, padara iebrukumu Taivānā par sarežģītu uzdevumu jebkurai armijai.

Desmitgadēm ilgi analītiķi pieņēma, ka Ķīna to vienkārši nespētu paveikt, bet pēdējos gados šāda iespējamība vairs nešķiet tik nereāla.

1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis. Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.

Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.

Ķīna ir pastiprinājusi diplomātisko, militāro un ekonomisko spiedienu uz Taivānu, kopš 2016.gadā Taivānā prezidenta amatā stājās pret Pekinu skeptiski noskaņotā Cai Inveņa.

Rietumi bažījas, ka Pekina varētu nolemt iebrukt Taivānā, kaut arī pašreiz tas liekas mazticami.

Taivāna pērn reģistrēja 970 gadījumus, kad Ķīnas militārās lidmašīnas pārkāpušas tās gaisa telpu, kas ir vismaz divreiz vairāk nekā 2020.gadā, liecina ziņu aģentūras AFP apkopotie dati.

Ķīna arī publiskojusi vairākas militārās mācības, kurās simulēts iebrukums Taivānā.

Decembrī simtiem Ķīnas karavīru un tanku simulēja ielu kaujas Taivānas sagrābšanai, vēstīja Ķīnas telekanāls CCTV.