Šveices zemnieki uz kara takas ar vilkiem: rodas bažas par bērnu drošību
Šveices Alpos iedzīvojušies vilki, kas plosa zemnieku aitas un rada bažas par bērnu drošību, bet, lai paceltu ieroci pret pelēčiem, jārēķinās ar garu birokrātisku procesu.
19. un 20. gadsimta mijā šeit bija izzuduši lūši, brūnie lāči un vilki, tomēr ar ekologu pūlēm ir izdevies atjaunot lūšu populāciju, un pārējās plēsēju sugas atgriezās dabiskā ceļā.
Veiksmīgi savairojušies
Pirmie vilki ieradās no Itālijas pirms gandrīz 30 gadiem un kopš tā laika ir ievērojami savairojušies. Šveicē mīt vismaz astoņi vilku bari, kuros kopā ir simtiem īpatņu, vēsta BBC.
Decembrī netālu no Bernes vilks saplosīja 35 aitas. Ganāmpulku nenosargāja elektriskais žogs, pelēcis tam pārlēca pāri. Vasarā Šveices Zemnieku savienība paziņoja, ka uzbrukumi mājlopiem pieņēmuši jaunus mērogus, spiežot dzīvniekus pirms termiņa atgriezt no vasaras ganībām. Lauksaimnieki apgalvo, ka apdraudēta ir visa Alpu ekonomika. Vienlaikus mūsdienās mājlopus vairs neuzmana gani un kārtīgs aitu suns par sargu arī ir retums.
Vilki ceļā uz skolu
Vēl lielākas bažas rada vilku tuvošanās cilvēkiem. Iepriekšējā ziemā kāds vilks vēroja, kā bērni mācās slēpot. Augustā Graubindenes kantonā zemniecei un viņas sunim ilgi sekoja vilks, bet dažas dienas vēlāk jau trīs, kuri uzbruka četrkājainajam pavadonim. Haicenbergā bērni sastapa vilkus uz takas ceļā uz skolu.
Iemesls ir gaužām vienkāršs – šie vilki nebaidās no cilvēkiem. Šveicē šaut vilkus atļauts tikai tad, ja pierādīts, ka tie rada reālus draudus mājlopiem vai cilvēkiem. Varētu šķist, ka pierādījumu par sliktu vilkiem pietiek, taču process ir garš, konkrētā kantona savvaļas dabas aizsardzības dienesta darbinieki sūta materiālus savai federālajai pārvaldei Bernē, kas izlemj par medību atļauju.
Pilsētnieki balso par vilkiem
Lauksaimnieki pērn ierosināja referendumu ar prasību vienkāršot vilku medības, taču vēlētāji lielākoties ir pilsētnieki, un viņi nobalsoja pret. Pagaidām zemnieki cenšas vilkus iebiedēt ar gumijas lodēm. Bērnus aicina būt piesardzīgiem, iesakot, ja vilks pienācis par tuvu, kliegt pilnā rīklē – jau pieminētajai zemniecei ar suni tas palīdzēja.
Un pats galvenais – saglabāt mieru. Sastapšanās ar vilku vēl nenozīmē, ka tas grasās uzbrukt, teic grupas "Wolf Schweiz" prezidents Dāvids Gerke. “Tikšanās ar vilkiem Graubjundenas kantonā var šķist bīstama, bet tā diez vai rada reālas briesmas,” mierina Gerke. Viņš skaidro, ka jaunie vilki ir ziņkārīgi un tāpēc reizēm pienāk cilvēkiem par tuvu. Nesen pat Bāzeles apkaimē redzēts vilks, un tie vairs nav nomaļi kalni.
